pilnīgi nieki - July 3rd, 2005

cilvēki mēdz viens otram kā lielāko pārmetumu mest acīs - tu esi egoists
bet es nesaprotu šo. man liekas visi ir egoisti. tāda ir cilvēka daba.

ir tāds pabriesmīgs, nē briesmīgs raidījums - kvartjirnij vapros. es viņu skatos viena momenta dēļ - kādas būs tiem cilvēkiem sejas, kad viņi nāks iekšā. tas ir interesanti - vai viņi patiešām priecājas, vai arī pieklājīgi priecājas, kurš ir īsts tajā brīdī, kurš nē, un ko viņi dara, ja viņiem nepatīk. un vēl es domāju, nezkur viņi nabadziņi bāž tās grāmatas un servīzes un fiņķikļuškus kas padomju bufetē līdz tam stāvēja.
avakar tieši tajā brīdī man kaut kas piezvanīja un gribēja lai es tūlīt pat kaut ko meklēju, un tā es to momentu neredzēju.

dziesmu svētku sponsorēšana ir apsveicams pasākums no o-kartes un kāruma puses, bet nepieņemami ir tas, ka viņu logo uz dalībnieku somām un karšu lentēm ir lielāki nekā pašu svētku simbolika. bērni tad pārvēršas par reklāmas stendiem. protams, kaut kur tam logo ir jābūt, bet ne jau kā galvenajam / vienīgajam pa gabalu atpazīstamajam elementam.