pilnīgi nieki - Anna Auziņa

* * *
kad snieg
uz mikriņiem ir garākas rindas
un pilnāki trolejbusi
tādās dienās ļaudis neciemojas
pēc darba brauc mājās
pofig
mani mierina sniegs

snieg
pār tirgiem iecirkņiem krogiem
pār visiem kas jāmierina
pār pieaugušo dzīvi
snieg
pār Gaiļezeru
pār Vienības gatvi

vecaimātei jau nebija antibiotiku
kad maziņa nomira Taņa
nebija homeopātijas
nebija govs pļeckas ar pienu
uz pieturu jāiet kājām
mēs brauksim maķenīt lēnāk
mierina sniegs

tikai jāpasaka lai pietur
lai neaizved mani līdz galam
es Viršu ielas pieturā gribu
tevi skūpstīt atkal un atkal
vai šeit snigs vēl pēc piecdesmit gadiem
tik melna ziema bez sniega
no pieturas atkal jāiet

mums meita ir mājās
viņa ir tik maiga un silta man rokās
kur būs šis mirklis pēc piecdesmit gadiem
mūsu sirdspuksti mūsu ribas
es nezinu kur tas viss paliks
kur būs mūzikas skaņas un palags
kad pārplūdīs Viršu iela
kad sasilsim mēs līdz galam

mani mierina sniegs