Adekvāta piezīmes

Nesen atgriezos no kino. Nu kā lai saka... filma ļoti savdabīga. Ļoti. Īsi rezumēšu, kāds bija, manuprāt, šīs jocīgās filmas zemteksts - katrā cilvēkā ir kaut kas dzīvniecisks un katrā dzīvniekā ir kaut kas cilvēcisks. Un ir jautājums, kas izrādās stiprāks - dzīvnieciskais vai cilvēciskais? Bet ir jāspēj ieskatīties pāri tam pretīgajam filmā, lai sajustu šo domu. Šaubos, vai auditorija to uztvēra, jo no tiem padsmit cilvēkiem, kas tur bija, pārsvarā bija jauni pārīši un apmēram 15 gadus veci puišeļi. Bieži vien esmu neizpratnē, kādēļ tādi neiet skatīties kādu love story vai kaut ko tamlīdzīgu, jo tas būtu atbilstošāks randiņam. Bet nu ko tur! Vispār uzskatu, ka šādas filmas nevajadzētu demonstrēt kino, bet gan filmu festivālos, jo tad tādas apmeklētu tiešām tie, kuriem ir interese un kuri spēj paraudzīties plašāk uz sižetu. Citādāk tīnīši saskatās šādas glupības, neuztverot stāsta būtību, un tad mētajās ar frāzēm, cik kruta bija tā filma, jo tur viens trakais vienu džeku pārvērta par valzirgu. That was not the point! Šī transformācija parādīja cilvēka un dzīvnieka būtību. Cilvēku var pataisīt par dzīvnieku, atņemot jebkādas civilizācijas paliekas viņā, kā arī dzīvnieks var izrādīt vairāk cilvēciskas emocijas nekā paši cilvēki bieži vien. Nu jebkurā gadījumā es vēl neesmu sapratusi, patika man šī filma vai nē, bet tur ir kaut kas vairāk par traka večuka izdarībām savu slimo fantāziju realizēšanai.