Adekvāta piezīmes

Šī ir mana pirmā reize, kad veidoju publisku dienasgrāmatu. Man nav vēlmes atklāt par sevi personīgu info, vienīgais, ko gribu - rakstīt. Rakstīt, lai manas domas materializējas kaut kur, lai tās nemudžinās haotiskā mezglā tikai manā galvā. Vai tās būs interesanti lasīt, es nezinu. Un man tas īpaši arī nerūp. Šis blogs noteikti nebūs piepildīts ar varavīksnēm, ponijiem un fejām, līdz vemšanai salkanu optimismu vai kosmētikas, lupatu un citu krāmu aprakstiem un apskatiem. I just couldn't care less. Bet šī būs tā vieta, kur es gribēšu dalīties savās pārdomās par redzētu, dzirdēto, sajusto, novēroto... Lai tas nepazūd nebūtībā. Iespējams, ka dažreiz (droši vien bieži!) manis paustās domas un uzskati būs netoleranti,politiski nekorekti, ciniski, pesimistiski un visādi citādi standarta sabiedrībai nepieņiemami. Bet tas mani nesatrauc, jo vienmēr būs kāds, kurš nespēj sekot līdzi sabiedrības vairākumam un iekļauties tajā. Dažkārt notiekošā galvā ir pārāk daudz, lai to paturētu pie sevis. Bet stāstīt kādam... tas, šķiet, varētu citus garlaikot vai arī radīt neizpratni, kas vienmēr tiktu komentēts šādi:"Nedomā par to! Viss taču ir(būs) labi!" Ja nav, ko teikt, labāk neteikt neko. Šādas tukšas un bezjēdzīgas frāzes ir līdz neprātam muļķīgas un nenormāli kaitinošas.
Šī arī varbūt būs sava veida terapija. Mani tarakāni galvā dažreiz trako pārāk spēcīgi, lai es tos spētu nomierināt. Gan jau laika gaitā Jums radīsies nojausma, par ko es runāju. Viens no maniem mērķiem ir pateikt - heij, jūs neesat vieni! Ir kāds, kurš iet cauri tam visam, cīnās katru dienu. Labi, tas jau sāk skanēt pārlieku banāli, ha! Ripas ir ierautas un es pamazām atgriežos realitātē starp visu normālo un pierasto. Redzēs, ko nesīs šī diena.