Solaris

„Izglītības, zinātnes, kultūras, politikas attīstība patlaban prasa citādu domāšanas prasmju līmeni, citādu kogitācijas paradigmu, risinot daudzas ikdienišķas saskarsmes problēmas. Tieši ikdienišķas, respektīvi, darbadieniskas. Jo svētdienīgā garīguma kultivēšana, savas identitātes pašmērķīga reflektēšana un visāda citāda veida „padomāšana par augstākām lietām”, kas, neapšaubāmi, vienmēr ir bijusi un paliks katra cilvēka dvēseles maize, nekad neaizstās nepieciešamību sakārtot savas saimnieciskās, menedžeriālās, elektorālās, komerciālās un visas citas daudzveidīgās sociālās un politiskās attiecības. Jo īpaši tas nepieciešams mums, tieši šeit un tieši tagad. Var sacīt, ka angļu-amerikāņu „nekontinentālā” filosofija ir īsta darbdienas teorija – tā ir darba zirgs, kas ar loģisku disciplinētību, ar analītiski kritisku pacietību un empīrisku nevairīšanos no detaļām, no sīkumiem, labdabīgu stūrgalvību palikdama uzticīga optimālo risinājumu meklējumiem, velk Rietumu civilizācijas garīgās dzīves vezumu. Un tajā pašā laikā – tā nav pelēka. Tai piemīt – kā katrai labi nostrādātai darba dienai – savs romantiskais skaistums, kas visos laikos ir bijis darītāja, nevis sapņotāja alga.”

J.N.Vējš „Darbdienas filosofija”// Kentaurs, 1999.gada decembris, Nr.20, 35.-36.lpp.