Solaris

Ja kāds domā, ka latviešu literatūra ir mirusi, tad viņam ir jāpalasa ciba. Te ir vairāki slēptie talanti. Diez vai viņi paši to nojauš. Varbūt, ja paskaita savus sekotājus/lasītājus. Man nav tāda talanta, tāpēc neko nerakstu. Nē, varbūt vienkārši nav laika, nav verbālo uzkrājumu un ir nogurums. Apnikusi anonimitāte, nosacītā. Vispār biju domājis restartēties un sākt anonīmi ar citu vārdu rakstīt visu, kas ienāk prātā. Norakstīt uzkrājumus. Un neko vairāk. Tas, ka tomēr zinu, kas ir kas, un citi zina, kas esmu es, uzliek kaut kādas iekšējas barjeras izpausties. Ej, nu, un tu tagad raksti, ka gribētu pārgulēt ar studenti, kursa biedri vai kolēģi X, K, L vai B,, bet savukārt pilsonis Y vai Z jau ilgāku laiku tevi besī ar savu tukšvārdību, bet lielo bravūru vai bezpalīdzīgo neizlēmību.. Vai par to frustrējošo un biedējošo vientulību, kas moka, bet patiesībā ir konfortabla, jo ļauj būt brīvam no atbildības. Vai arī par visām tām maukā.... Ej, nu, un tagad to visu tā tiešā tekstā uzraksti. Sanāks sūdi un konflikti. Un vēl kas neprognozēts. Vai kādu tādi teksti vispār intersētu?! Nezinu, man vienalga. Tas nav galvenais. Vismaz, ja kāds draudzētos, tad pašu tekstu dēļ, nevis draudzīgās pieklājības dēļ. Jo pats sev jau var rakstīt arī rūtiņu kladē.