Uldis Vēgners*
Gandrīz vai ikvienam Latvijas iedzīvotājam agrāk vai vēlāk nākas saskarties ar dažādām reliģiskajām kustībām, vai tas būtu baznīcā, ģimenē, plašsaziņas līdzekļos, darbā, uz ielas, pasākumos vai kur citur. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas reliģisko kustību un draudžu skaits Latvijā ir krietni pieaudzis, vienlaikus arī palielinājies to cilvēku skaits, kas dažādu motīvu vadīti - esot garīgos meklējumos vai arī sevis pilnveidei, meklējot mierinājumu, vēloties laulāties baznīcā vai sociālu un ekonomisku garantiju dēļ - pievērsušies ticībai vai mainījuši savu līdzšinējo reliģisko pārliecību, pārejot no vienas konfesijas citā. Pat ja cilvēks pats nekad nav iesaistījies nevienā reliģiskā kustībā, viņš parasti zina kādu, kas to ir izdarījis. Šo fenomenu, proti, pāriešanu no neticības ticībā vai no vienas ticības citā, reliģijas pētnieku vidū ir pieņemts apzīmēt par reliģisko konvertāciju (angliski - conversion), savukārt cilvēkus, kas konvertējas, - par konvertītiem.
http://www.diena.lv/lv/laikraksts/769848-ar-zinasanam-pret-aizspriedumiem
( Talakais teksts )