Visam jābūt kā tam jābūt.Nevēlos vairs dzirdēt nevienu aizkskarošu piezīmi par nevienu.Gribu dzīvot savu privilēģisko dzīvi, dzīvot to tā,lai es jūtu to-tā , lai es jūtu,ka dzīvoju sev nevis tev, vai kādam citam.Gribu smaidīt sev, just sev.
Ir ļoti interesanti uzzināt par cilvēku tik daudz, tai pašā brīdī tik maz pēc tik ilgstošas netikšanās.Laikam vainīga šī neapdomīgā praktiski nelabojamā dzīve-privelēģija dzīvot.Vairs nezini,ko sagaidīt no draugiem, paziņām, cilvēkiem.Viņi mainās ik pēc katras acu aizvēršanas, un pārmet citiem par mainīšanos.Ja es pilnveidoju savu dzīvi, mainoties, tad tas ir slikti kaut vai pats cilvēks pat ptimitīvākās pārmaiņas nedarītu tā,lai viņam paliek sliktāk no tā-tātad..NEUZDROŠINIES.
Nēesmu pārliecināta,ka tas ir kaut kādā saistībā ar cilvēko primitīvo domāšanas stilu vai vienkārši ar neprakstiskmu.Bieži nākas klusībā pasmieties,jo ir mazliet jocīgi , ja kāds apziņa, draugs drīkst teikt,ka es nepazīstu sevi, rīkojos cūcīgi, vai tizli, bet es rīkojos tā tādēļ,ka man gribas-gribēt nozīmēt darīt ko pēc vajadzības. Es sevi pazīstu,ja kāds nevēlas iedziļināties manā personībā, tad tā jau ir viņa problēma, bet viens no vis zemiskākajiem gājieniem ir norādīt cilvēkam uz viņa neprofesioņalitāti svas personības veidošanu. Drausmīgi. Man ir prieks, ka es dzīvoju tā kā man patīk, tā kā es gribu, un mana dzīve nu nekādīgi nav saistībā ar citu cilvēku primitīvismu.

Tas jau bija nedaudz pretīgi.
žēl.
biju citās emocijās.

Pirmo reizi pa ilgiem gadiem, ir tā,ka kādu gribas tik ļoti satikt.Katra sms, ir kā saules stars, kņudoņa vēderā, tauriņi, smaids, nespēju sagaidīt nākamo reizi,kad satikšu VIŅU.
Viņš ir riktīgs mīļums.Ak, kā man ir paveicies.
Šis laimes brīdis ceru,ka nebūs īss.
Sarasktos caur sms visu dienu...
Ja, vien varētu paņemtu viņu līdz, piesietu pie sevis. :D
Viņš ir jaukums.
beidzot arī es, jūtu mīļumu, laimi, patiesu prieku!
Vēl viena diena.
tad es 'viņu nelaidīšu vaļā.
Bet skaties, Mairit, ka nesanāk pārdzīvot.
Ja,kas nojuks, tad nebūšu lietojama. Būšu ...Dirsā :D
To, gan nē. ;)
Viss būs labi!
Tikai viena diena.
Atkal smaids... IR LAIME !

ES SATIKU VIŅU. VIŅŠ BIJA TIK FORŠ, SKAISTS, PIEKLĀJĪGS.
SEN NAV BIJUŠAS TĀDAS EMOCIJAS PAR NEVIENU, NO PUIŠIEM.
GRIBU ATKAL VIŅU SATIKT. :*

Ir vasara, kura man asociējas, ar atpūtu.Ar stipru atpūtu.
Vienīgie plāni vasari ir : Jāņi, Auces svētki, Dobeles svētki, Somija, Dziesmu svētki!
Jocīgi.Vairums no maniem draugiem, un paziņām ir safanojušos pqaar festiem, piem. : "Zvērā", "Fonofest" i, tak tak, bet.
Jūtos jocīgi, jo man nešķiet šie pasākumi ļoti vilinoši.Pārsteidzoši, jo uz vasaras esmu noskaņojusies kā uz atpūtu, stingru atpūtu,jo pēc augusta solas būt nervu stindzinošas izjūtas , jo būs savam prātam jāatrod pienācīgs pielietojums :D
nu būs jāmācās, un esmu to apņēmusies, bet kas zin,vai maz būs kādi 'jaunumi :D, jo šī apņmšanās ir diezgan aktuāla ikgadu :D

Patīkama miera sajūta.
Pašlaik gan man , gan visiem citiem iet labi !
vakardiena arī bija super.izdomājām iet pārgājienā.tikai īsti gan nezinu kad . :D
tā izštukojām :D, uz ezeri. paņemtu līdz tuvākos draugus :Daij,tad mēs izdomājām tak braukt ar riteņiem :D
tagad klausos "metallica."
Viņi ir .. ah.. manās acīs hīts.
viņu raudāmās dziesmas.
ak!

nespēju koncentrēties.man ir spēcīgs miega trūkums !
kapēc?tapēc,ka nevaru pagulēt.mani moka dažndežādi murgaini sapņi!
tas ir mocoši !
patiešām. ja no rīta piecelies , un ir tik pretīga sajūta,ka gribas vienkārši.,,ah.. esi noraudājies ..
nu pa nakti :D patiešām. debīli ;)

dirst ejat!
patiešām!
sukas.

Gribu jaunu dzīvi.
Precīzāk gribu prom.Bet ne šeit-prom, bet pavisam prom.paņemt viņu , mantas un vienkārši prom.uz citu valsti, citu klimatu.
Kādēļ tāda aizdomīga vēlme?Jo izbaudot kaut 3 dienas prom, pavisam ātri nonāk pie slēdziena , ka atpakaļ nevēlas.Pat īsti nezinu vai negribas atpakaļ uz mājām, bet vienkārši negribas atpakaļ.Atgriežoties ir tāda kārtējā nolemtības sajūta.Sajūta,ka nekas pozitīvs nebūs gaidāms.tā ir vienmēr.sevī pārmaiņas gan nejūtu, un negribētu tās just, bet zinu to,ka tā būs labāk.

Ventspilī gāja pārāk labi.atslēgties no stulbās rutīnas, un padzīvot ko labāku-padzīvot kādu labāku dzīvi-savējo kura ir labāka.
Tikai pietrūk Enijas(nezinu kapēc, bet pietrūka).

Patiešām azdomājos,kapēc tā ir,ka pietrūkst , bet neizdomāju kapēc.Laikam jau vienkārši viņa, nedarot neko, un būdama tāda kā ir, tai pašā brīdi,kad ir citādāka, manās acīs ir kas īpašs.nezinu kas, kapēc, bet ir.
ņemot vērā kāda tu esi(pieņemu,ka šo agru vai vēlu izlasīsi), tad klusībā pasmiesies, bet varbūt nē, jo esmu teikusi,ka esi man mīļa, un man patīc.pat nezinu kā man patīc :D, bet patīc ;D

Tagad klausos foršu dziesmiņu, un domāju par Jāņiem.Lūk,tur ir ko domāt.patiešām.man vajadzētu padomāt.par savu attieksmi.

pēc 10 min nejūtu nekādas pārmaiņas.jūtu tikai to pašu "besis" sajūtu.man ir temperatūra, un sāp mandeles.šši sāpes ir arī temperatūras izraisītājs.tātad-jātiek galā ar mandelēm, kuras patiešām sāp!sāp vēders, bet kā pieņēmums ir pārslogotais kunģis.
acis arī sāp-tas ir no temperatūras.pie visa ir vainīgas mandeles.

Vecāmamma šodien apjautājās vai man māte nav zvanījusi nevienu d(vēlprojām nezinu, vai nevienu vārds jāraksta kopā)dienu kopš biju Ventspilī.Nē.viņa nav zvanījusi.mani apņēma sāpoša aukstuma sajūta.redz.atkal asaras acīs.tik pretīga viņa ir.man nav cieņas pert savu radītāju, jo par mammu gan viņu nosaukt nevar, jo māte ir audzinātājs, un morālais atbalsts bērnam jeb viņas pēcnācēja mūža garumā.

Atbraucot mani arī pārstedza fakts,ka viņām viss ir kārtībā. ne miņas ne ziņas no incidentiem.ta sir jocīgi.ok.lai nu paliek.lai dara kā zin, bet vienīgi,esmu dzirdējusi tik daudz informācijas, negatīvas informācijas,ka sāk šķist,ka šī salabšana nav nekas tik pozitīvs kā varēti šķist!

man ir apnicis gaidīt kko!
kko tādu,kas mainītu-attieksmi citiem.attieksmi pret pasauli!man ir apnikušas vēlmes, un cerības.tās ir nevajadzīgas.nahuj vēlmes, ja viņas ir nepiepildāmas.nafig vajag cerēt uz kko tādu,kas pat nav iespējams.
kapēc ir jādzīvo,ja tu saproti,ka nekam tā pat nav jēgas-mēs nevar izmainīt neko!neko-ne laiku, ne domas, ne padarīt kko skaitsāku, ne mājīgāku!
mēs tikai eksistējam.nevajadzīgi!
pasaule būtu pilnvērtīgāka arī bez mums.viņai nav vajadzīgas vēlmes.
man viss ir atkal pieriebies.
kā var teikt,ko tādu,ko pats pat nezini!kā var solīt ko tādu,ko tu nevari izpildīt.
suka nahuj!bļē.
tā iet,ka visiem viss pie dirsas, un savas pakaļas sargāšana jau kā primārais dzīvē.loši!

atā.
vesalais saprāt!