Gribu jaunu dzīvi.
Precīzāk gribu prom.Bet ne šeit-prom, bet pavisam prom.paņemt viņu , mantas un vienkārši prom.uz citu valsti, citu klimatu.
Kādēļ tāda aizdomīga vēlme?Jo izbaudot kaut 3 dienas prom, pavisam ātri nonāk pie slēdziena , ka atpakaļ nevēlas.Pat īsti nezinu vai negribas atpakaļ uz mājām, bet vienkārši negribas atpakaļ.Atgriežoties ir tāda kārtējā nolemtības sajūta.Sajūta,ka nekas pozitīvs nebūs gaidāms.tā ir vienmēr.sevī pārmaiņas gan nejūtu, un negribētu tās just, bet zinu to,ka tā būs labāk.

Ventspilī gāja pārāk labi.atslēgties no stulbās rutīnas, un padzīvot ko labāku-padzīvot kādu labāku dzīvi-savējo kura ir labāka.
Tikai pietrūk Enijas(nezinu kapēc, bet pietrūka).

Patiešām azdomājos,kapēc tā ir,ka pietrūkst , bet neizdomāju kapēc.Laikam jau vienkārši viņa, nedarot neko, un būdama tāda kā ir, tai pašā brīdi,kad ir citādāka, manās acīs ir kas īpašs.nezinu kas, kapēc, bet ir.
ņemot vērā kāda tu esi(pieņemu,ka šo agru vai vēlu izlasīsi), tad klusībā pasmiesies, bet varbūt nē, jo esmu teikusi,ka esi man mīļa, un man patīc.pat nezinu kā man patīc :D, bet patīc ;D

Tagad klausos foršu dziesmiņu, un domāju par Jāņiem.Lūk,tur ir ko domāt.patiešām.man vajadzētu padomāt.par savu attieksmi.

pēc 10 min nejūtu nekādas pārmaiņas.jūtu tikai to pašu "besis" sajūtu.man ir temperatūra, un sāp mandeles.šši sāpes ir arī temperatūras izraisītājs.tātad-jātiek galā ar mandelēm, kuras patiešām sāp!sāp vēders, bet kā pieņēmums ir pārslogotais kunģis.
acis arī sāp-tas ir no temperatūras.pie visa ir vainīgas mandeles.

Vecāmamma šodien apjautājās vai man māte nav zvanījusi nevienu d(vēlprojām nezinu, vai nevienu vārds jāraksta kopā)dienu kopš biju Ventspilī.Nē.viņa nav zvanījusi.mani apņēma sāpoša aukstuma sajūta.redz.atkal asaras acīs.tik pretīga viņa ir.man nav cieņas pert savu radītāju, jo par mammu gan viņu nosaukt nevar, jo māte ir audzinātājs, un morālais atbalsts bērnam jeb viņas pēcnācēja mūža garumā.

Atbraucot mani arī pārstedza fakts,ka viņām viss ir kārtībā. ne miņas ne ziņas no incidentiem.ta sir jocīgi.ok.lai nu paliek.lai dara kā zin, bet vienīgi,esmu dzirdējusi tik daudz informācijas, negatīvas informācijas,ka sāk šķist,ka šī salabšana nav nekas tik pozitīvs kā varēti šķist!

man ir apnicis gaidīt kko!
kko tādu,kas mainītu-attieksmi citiem.attieksmi pret pasauli!man ir apnikušas vēlmes, un cerības.tās ir nevajadzīgas.nahuj vēlmes, ja viņas ir nepiepildāmas.nafig vajag cerēt uz kko tādu,kas pat nav iespējams.
kapēc ir jādzīvo,ja tu saproti,ka nekam tā pat nav jēgas-mēs nevar izmainīt neko!neko-ne laiku, ne domas, ne padarīt kko skaitsāku, ne mājīgāku!
mēs tikai eksistējam.nevajadzīgi!
pasaule būtu pilnvērtīgāka arī bez mums.viņai nav vajadzīgas vēlmes.
man viss ir atkal pieriebies.
kā var teikt,ko tādu,ko pats pat nezini!kā var solīt ko tādu,ko tu nevari izpildīt.
suka nahuj!bļē.
tā iet,ka visiem viss pie dirsas, un savas pakaļas sargāšana jau kā primārais dzīvē.loši!

atā.
vesalais saprāt!