man ir skaista melna dienasgrāmata un beidzot! Elsberga dzeja. - priekšlaicīgas vārda dienas dāvanas.

es nespēju vien nobrīnīties, kas mani ir tāds, kas piesaista mazus bērnus. pilnīgi svešā kaimiņu meitenīte man šodien bez liekiem jautājumiem ierausās klēpī un pēc tam vēl negribēja, lai atdodu viņu omītei. man tas liekas dīvaini. bet tas, ka vai kā mana mazā māsīca saka "es tevi mīlu, Anna" ir... mīļi un vēl nedaudz. patīkami to dzirdēt.

I love car wash. like beidzot man ir darbs, kurš šķiet patīkams.

gleznojot bēniņos, es jau esmu izsapņojusi, ka tā būs mana darbnīca. tur var jauki ieraukties stūrī un pīpēt, un tur var gleznot, rodot iedvesmu, kā arī vilkt vecus vīriešu kreklus.


edit: es noskatījos little ashes. man tā filma patika pirms vispār bija iznākusi, so tagad, kad esmu to redzējusi, sekas uz manām domām jūtamas. es vispār ne parko citu nevaru padomāt. xD

Bez Tabu stilā (vai kā nu tur bija) šodien izskanēja ļoti interesants teikums - tagad modē ir patriotisms. man tad bija wtf izteiksme, jo nu tiešām wtf?! kā patriotisms var būt modes lieta? tas ir, kas tas ir par patriotismu, kuru kāds nu ļoti stilīgs cilvēks pēkšņi sev piedēvējis, lai pēcāk aizmirstu, jo modē atgriežas savas valsts nicināšana?! smiekli nāk. ja ir, tad ir, ja nav, tad nav, un nevajag izlikties, ka pielūdz Zatleru un esi šausmīgi ieinteresēts tautasdziesmu lasīšanā, kā arī neiedomājami sirsnīgi mīli Latviju un tautiešus.


šodien bez apstājas konstruēju divus akadēmiskos zīmējumus, un tik daudz es nebiju bez apstājas izdarījusi visa gada garumā, ejot uz mākslas skolu. xD jā, nu laikam sākot iet vidusskolā ir jāiemācās strādāt normālā ātrumā, nevis dzīt muļķi, guļot uz molberta.

Malfojs 6. Potera filmā izskatās labi un es vakar noskatījos 4. daļu. apžēliņ, slimi.

tikko noskatījos neiedomājami slimo dead snow par vācu nacistu zombijiem kalnos. xD daudz zarnu, daudz asiņu, un viņi dusmojās tikai tāpēc, ka tika nozagta viena maza dārgumu lādīte. brīžiem raustījos, bet kopumā tā filma bija smieklīga un ļoooooti pretīga. brutāli un slimi. ;D

es gribēju pierakstīt vēl kaut ko, nedaudz saturīgāku, bet aizmirsu. ā - mīlu factory girl un rīt atbrauc LĀĀĀSMA! love of my life brauc mājās. man būs ko darīt, es varēšu dzert, pīpēt ķiršu cigarellas un uzvesties neiedomājami stulbi. wooot!

kādreiz es rakstīju skaistus, romantiskus postus, tagad es esmu kārtējā aita un rakstu porno. man patīk porno. porno siena šķūnī un porno uz ministra rakstāmgalda. xD labi, porno, patiesībā, izklausās nepiedienīgi. teiksim, ka tā ir erotika. aj, nē, tas tomēr ir porno. <3

man pēkšņi sāka pietrūkt to brīžu, kad es ar kādu naktī stāvēju pilnīgi tumšā vietā (bezjebkādām laternām, vienīgi ar zvaigznēm un mobilo ekrāniem) un pīpēju, ļaujot kvēlojošajām oglītēm izgaismot sejas. tā ir viena no manām mīļākajām romantikām - gan laukos pie siena šķūņa, gan ēstrādē, gan kautkur uz ielas, kamēr citi ir debīlā zaļumballē. būs drīzumā jāatrod kāds, kurš to darīs. un šoreiz man ar to kādu būs smaržīgās cigaretes, tas ir, cigarellas.

baudu brīvību un neeju ilgi gulēt.

ilgi domāju vai gribu kautko uzrakstīt par pēdējo zvanu un izdomāju, ka gribu gan, jo tas tomēr bija sasodīti forši.
ja runa iet par oficiālo daļu, tad tā, protams, bija ļoti oficiāla un... skaista. man patika pirmklasnieki, kas mums dejoja un pie tā visnotaļ savāds bija mans "aww". atliek vien ieģērbt Annu kleitā un viņa kļūst par meiteni kāda parasti nemaz nav. un vēl man patika kopā ar klasi dziedāt uz skatuves dziesmu, kuru visa vakara gaitā nodziedājām vēl pārdesmit reižu. bet kamēr vēl bijām skolā visvairāk man patika iet ar maniem mīluļiem cauri visai skolai, dziedot to pašu Prāta Vētras - tur kur lieli kalni liekas mazi. nu, mūsu klasei allaž vajag garantiju, ka mūs visi atcerēsies. :P (es te labprāt pacitētu arī savas nākotnes vīzijas no piektās klasītes, taču slinkums meklēt to nolādēto visu-gadu-sadarīto mapīti.)

kā jau ierasts - braucām uz pirti. mūsu sporta skolotājs, kas ir arī klases biedrenes tētis, ir vienkārši nepārspējams, jo izteica tādus vārdus, kā piemēram "ja dzerat, tad vismaz paņemiet, ar ko aizkost." man tie vecāki arī patīk. atklajas, ka ne mani vien ir tādi, kuriem 18 gadu nesasniegšana neko daudz nenozīmē. ;P un viens no maniem klases biedriem ir daudz jaukāks, kad ir piedzēries. atliek vien ticēt, ka dzērumā cilvēki saka visu, ko domā un viņš teica daudz jauku lietu. pateicās man par to, ka 7. klasē viņam ar manu palīdzību ielika četri. patiesībā, savādi, ka uz visa beigām klases vienmēr saliedējas visvairāk. laikam sanāk tā, ka saprotam - tā vairs nebūs.
un nē - mēs dikti nepielējāmies (ar dažiem izņēmumiem). patiesībā, es vispār nebiju ļōōōti dzērusi. man tāpat vien aizlidoja jumtiņš. tiesa, Anna + Preiļu KN tik un tā ir divas nesavienojamas lietas. man nepatīk lielāka daļa cilvēku, kas tur apgrozās.

visu to foršo es, protams, nevarēju pateikt, bet es mīlu savu 9. c. mēs esam forši, pat ar visiem saviem kretīnismiem.

KĀDS SAPLĒSA MANU VINIJA PŪKA KRŪZĪTI! (kuru man pirka mamma) un no tā man gribas raudāt vai ar dūrēm dauzīt sienu.


pēdējā laikā es galīgi eju sviestā. vai vēl trakāk.

:wub: es gribu tādu ne vien dienu, bet arī visu nedēļu, mēnesi... :sun: man ir tik labs noskaņojums, ka es varētu pokeponiski rakstīt bejēdzības un radīt jums acu sāpes liekot tizlīgus smaidiņus. un komatus man arī negribas likt so nebrīnieties ja te tādu nebūs. grūti saprast? khekhe. jautri vai ne?

man šķiet ka viss sākās kad L (tagad es sev atgādinu Dž.) mājturībā nolauza šujmašīnai adatu. sintijas dziļdomīgā piezīme pēc klusuma "lāsma, tu nolauzi adatu" norāva nevien jumtiņu, bet pat visu šķūni. pēc tam mēs atstājām visu kārtībā un kad skolotāja ko prasīs būsim mēmās aitiņas vai vainosim pastaru, kas protams bija puišu mājturībā.
tad kad tikām vaļā no mājturības gājām dzimšanas dienas dāvanas medībās. māsai meklējām lakatu. varbūt mums uznāca kāda pedofīlijas lēkme, bet mēs skrējām pakaļ mazai meitenītei (viņa mūs uz to pavedināja!), taču tas nebija nekas... pēc tam mums sekoja maisiņš! es nopietni. un kad mēs paprasījām vai viņš mūs negrib aizvest uz fujīgo Daugavpili viņš apstājās, bet kad mēs neiekāpām laikam apvainojās un pēc tam mums baisi sekoja un slēpās aiz kokiem. no viņa mēs bēgām kā Titānikā - sadevušās rokās.

mākslas skolā baiso stāstu par maisiņu atstāstījām raivo.

A;L - "jā, un viņš mums skrēja pakaļa!"
R - *pieliek klausuli pie auss* "trako nams? man te ir divas... nē, es neesmu dzēris. bet viņas ir jukušas!"

un vispār mēs smējāmies. maxi daudz. daudz D vitamīna. tagad man vairs nav spēka pasmieties, lai gan viss tik un tā ir smieklīgs. mākslas skolā mēs izsmējāmies visvairāk, lai gan dienā es nevarēja paiet pēc savas "ģeniālās" LP teorijas. redz, L grib sev uzvārdu, kurš sākas ar P, lai viņa varētu būt LP tāpat kā Linkin Park. tad nu mēs izskatijām potenciālos līgavaiņus, līdz man prātā ienāca, ka lāsmai jau ir kautkas ar LP... Lāsmas Pīzdiņa. jā, tas tiešām ir nepieskaitāmi stulbi, jūs drīkstat mani nosodīt un es pat būšu gatava nokaunēties.


es labāk beigšu rakstīt, savādāk man patiešām ir jāšausta sevi par tādu idiotismu (lai gan es to nemaz nedaru xD). bet iedomājaties - šobrīd es apmēram tik pat bezsakarīgi runāju). man šķiet, ka māsa man šovakar uztaisīs lētāko anestēzijas (kā tas pareizi rakstās?) veidu.

man sāk nepatikt sestdienas, jo tāpat kā otradienās man teju vienmēr ir drausmonīgs noskaņojums. vienīgi tad, kad ir vajadzīgie cilvēki, es jūtos labi... bet tagad nav nekā un tas mani ļoti grauž. es pat sāku kļūt neapmierināta ar sevi visā, ko vien līdz šim it kā esmu mācējusi darīt. un... man vienkārši sāp, prtams atkal pietrūkst.

pastāstiet kautko pūkainu, skaistu un mierīgu. lūdzu.