visiem, kuriem sākas brīvdienas, vēlu priecīgas brīvdienas. izbrivdienojaties par mani! es būšu apzinīgs bērnelis un iešu uz skolu, kā arī muzejiem.
un un un un mani iesvētīja!!! es pateicu latviešu valodas skolotājai, ka mīlu Raini. xD bet tagad Ofijas dzišins dinas svinības sauc. murrmurr.
patiesībā, esmu riktīgi vīlusies. iestājoties mākslas vidusskolā biju pilnībā pārliecināta, ka vienaudži, ar kuriem man ir kopīgas intereses, un kuri vispār ir mākslinieki, būs pavisam savādāk kā pamatskolā. izrādās, ka daļa no viņiem ir tādi paši kā mani pamatskolas aunapieres. pirmkārt (es zinu, ka ja ir pirmkārt, tad jābūt arī otrkārt, bet... nebūs xD), klase tie dalīta šķirās jeb kā tā viena daļa izsakās - krutajos un nekrutajos. man likās, ka šāda tipa vidusskolā tā nevajadzētu būt... acimrēdzot, es kļūdījos. bet ticiet man - es labāk palieku pie saviem nekrutajiem kā nekrutā, bet vismaz zinu, ka mēs nēesam sekli un kā cilvēki esam daudz interesantāki. es labāk mīlu savus čudakus, kuri ir patiešām forši, nevis cenšos sadraudzēties ar tiem, kuri droši vien sajauca Rozīšus ar kādu citu skolu un tagad ceļ degunu gaisā. vē. prieks, ka vismaz manā a grupā visi jaunieši ir kaut kas ar kaut ko iekšā. prieks, ka man ir draugi no ls un ne tikai no tā, kas vispār ir ļoti, ļoti, ļoti. nu, ļoti. man vienkārši vajag apkārt cilvēkus mākslu, cilvēkus, kas māk novērtēt, izteikties.
man tieši tagad vajag tik daudz cilvēku, bet tieši tagad, protams, vispār nav laika. un nedēļas nogalē... es nezinu, ko darīt, bet varbūt atkal braukšu uz preiļiem. lai piedod oskars, lai piedod karīna un ilze, bet es gribu vienu nedēļas nogali noslinkot nezīmējot, nerakstot skolai. lai gan - varbūt labāk palikt rīgā un dabūt savus cilvēkus? ...
es jūtos vientulīgi, un priecīgi, es vispār nezinu kā jūtos. un rīt ir trešdiena. trešdienas ir pārāk garas ar veidošanu beigās - tas nav uz labu. man ir tā kā skumji un tā kā nē. lapas jau trūd.
sen nav sanācis tik labs tēls kā Aiše. kur nu vēl meitenes. es viņa samīlējos.
sasodīts, kā man atkal salst kājas!
man patīk mana jaunā 100x100 bildīte (nepatīk rakstīt avatars).
un vēl man aizvien vairāk sāk patikt mani klases biedri. piemēram, ieva, ar kuru man ir neparasti daudz kopīgā un vienādi muļķīgi joki, kuros ietilpst veltījums gleznošanas skolotājai jeb ba-ba-ba baibas face, ba-ba-baibas face. arī Elza, kura daudz smējās. un mīlīgā ru-ru, un ēriks, kuram es droši vien šausmīgi krītu uz nerviem. xD un mīļā kristīne, skaistā marta un gaišā vēsma. aj, samīlējos laikam atkal.
tad, kad es nēesmu rozīšos man uz turieni gribas, tad, kad esmu tur, protams, gribas mājās.
un man salūza sirds - mans suns mani vairs nemīl. viņa ir sabozusies, nebučo mani vairs. auč. vismaz māsai laikam vēl patīku.
šovakar gribas skumt, smieties un rakstīt. rakstīt porno. visi ceļu, braucot uz mājām, par to vien domāju. un iepriekš es zināju baigi daudz, ko sarakstīt šeit, bet tagad atkal visu esmu aizmirsusi. round here mani atkal plēš. cerams, ka nesaplēsīs pavisam. marij, tu ļoti sāpi
[13:48:05] Tobis saka: tu esi burvīgs.
[13:54:26] Oskars. saka: tu daudzreiz vairāk.
[13:40:59] Tobis saka: ļoti, ļoti tevi. (hug)
[13:41:16] santiņa. saka: mīlu.
viņi man ir no zelta. tētis un mamma arī. pītjers un kedulis arī. murr.
man garastāvokļa maiņas ir kā grūtniecei. tikko vēl mocījos grūtsirdībā, bet tagad jau priecājos. laikam tāpēc, ka piezvanīju uz mājām. māsa jau izklausās možāka, tētis iedzēris un daudz runā, mamma vienkārši mamma, un es mammu mīlu. runāju arī ar suni, bet viņa diemžēl neatbildēja.
laikam būs jāaiziet uz rimī. un laikam būs jābeidz tik ļoti baidīties un jānomierinās. jāpasmaida. jauzdzied un jāpasmejas.
ieraksta nosaukuma stāsts:
[19:44:51] Anna says: čau.
tev iepriekš bija kaut kāds forš citāts no kaut kāda forša autora, es tikai vairs neatceros, kas tas bija. xD
[19:45:18] Pavasaris. says: skaipā?
[19:45:23] Anna says: jā.
[19:45:32] Pavasaris. says: kalniņš. buramdziesmiņa.
[19:45:41] Anna says: kāds tas bija?
[19:45:53] Pavasaris. says: kamēr vien gliemeži skrien.
[19:46:08] Anna says: jā!
[19:46:11] Anna says: atceros!
edit: baisi! es vakar aizgāju agri gulēt un šovakar agri piecēlos. fuj! es neattaisnoju savu pūces titulu!
it kā pēc divām nedēļām atkal atbraukšu atpakaļ, taču saprotu - tagad es vairs nebūšu mājās, tagad es te būšu tikai nedēļas nogalēs. un, lai arī cik aizraujošs būtu viss jaunais, man tomēr pietrūks šīs rutīnas, man pietrūks preiļu, suņa, ģimenes un draugu. man pietrūks pat pamatskolas, kā arī smiekli pirmdienās pēc skolas, ejot mājās. kaut kā jāmēģina tas viss tagad izsāpēt, kaut kā jāsmaida atkal vairāk, savādāk ir pārāk grūti.
laikam arī counting crows skumjās dziesmas mani nedaudz grauž. bet, tāpēc es arī klausos, jo man patīk tāda mūzika.
wish me luck, I'll be ok.
uzrakstīju ļoti murrājošu postu, klausos murrājošu mūziku, šodien ņurcīju kaķēnu, un pati paliku nedaudz murrājoša. murrr. miedziņš nāk, bet gulēt negribās.
man patīk kartupeļu talkas. protams, bieži ir apnicīgi, bet man tomēr patīk. patīkama noskaņa, ļoti izteikta. tiesa, tikai tad, ja ir dziļāks rudens, šī, kurā bija šodien, nedaudz par agru.
un, sasodīts, rīt laikam tā man lāsma beidzot atbrauc. nav taču man veselīgi viņu tik ilgi nesatikt. patiesībā, man ir daudzu cilvēku trūkums organismā. rudens man arī ir cilvēks - viņa man arī organismā trūkst.
un jā - es patiešām esmu ieslīgusi nelielā nirvanas nirvānā. bet šoreiz vairāk tajā, ko viņi kādreiz teikuši. kurts mani mierina.
hop in my choo choo.
es sen nebiju tā smējusies. viss sākās ar asarainām acīm un beidzās uz zemes, vecāku istabā, turot sāpošo vēderu, bet vēl turpinot smieties. īsti nezinu - es slikti ietekmēju māsu vai otrādāk, bet pēdējā laikā mūsu jociņi ir brutāli stulbi.
tagad gan mans noskaņojums ir pavisam nedaudz sabojāts, bet tas pārejoši.
http://roflrazzi.files.wordpress.com/20
