'tikumīga sieviete'' kino bize ir garlaicīgākā filma, ko es dzīvē esmu redzējusi. džeks, kas ar filmuku iepazītināja, teica, ka pirmo reizi to redzējis roterdamas filmu festivālā un smējies līdz asarām, viņa blakussēdētājs tāpat. meli. vai neprāts.

also jau otro vakaru plānoju pavadīt, skatoties live police departament vidjikus. kad biju maza, nicināju tēti, ka viņš skatās krievijas kriminālhroniku, jo man tas likās kaut kas netīrs un par žuļikiem, un bandītiem, nemaz nerunājot par to, ka krieviski (man principā riebās sarkano lukturu ielas, kamenska un ko nu vēl tad senči skatījās, jo nesapratu, tagad ļoti patīk), tagad es, kad neskatos crime documentaries, skatos tos un domāju, kā būtu būt policistei un vai man patiktu

neticami, cik daudz dauņu riņķī. un var jau ņirgāties un visādi ākstīties, bet pastrādā customer supportā, palasi internetu, sagaidi vēlēšanas un tiešām tam notici

kāpēc devi, programmētāji un visi citi it džeki tiek uzskatīti par kaut kādiem dieviem un viņiem tiek piedots un atvainots gandrīz viss? meitenes vienmēr uzvedas normāli, bet tieši vīrieši parasti ir slinki un iedomīgi. ne jau visi un ne jau vienmēr, protams, bet pārsvarā. un to man stāsta arī draugi, kas strādā citur. kāpēc?

sāku vēlreiz skatīties house of cards, lai pieradinātu sevi pie domas, ka viens no maniem mīļākajiem aktieriem ir jobaks. šonakt vairākas stundas pavadīju pusmiegā daļēji sapņojot par to pasauli, kas seriālā redzama un daļēji pusnomodā domājot, ka tā ir realitāte un kā gan tas ir iespējams. visu laiku sev atgādināju, ka nav jau, ap diviem pat piecēlos sēdus un atvēru acis, lai sev stingri pateiktu, ka tas nav pa īstam, bet līdz galam tomēr tam nenoticēju.

Vai kàds man var paskaidrot, kàpéc ieliekot sludinájumu/reklámu, tiek slêpta preces cena lîdz tàdam absurdam, ka pie ieraksta ir 50 komentári, no kuriem 48 ir "kàda cena" un uz katru atbildéts ar "jums pm" vai "jums véstulîte". Nákamais solis varétu bút tá, kas tiek párdots, slépšana.

Seezhu rindaa pie gjimenes aarstes jau gandriiz stundu, kas nav nekas negaidiits. Negaidiits ir viirietis (!), kas ienaaca un pastaastiija, ka dzimis 99. gadaa, vinja draudzene, kam kaajaas ir uggi un kas neprot uzvesties (skalji kozhljaa kozhljeni, puush burbuljus un teenspread-o man kleepii) un sieviete, ar ko laikam maaciijos vienaa klasee. Vairiijos vinju uzrunaat vaardaa, taapeec izlikos iemiileejusies vinjas beebiitii. Pie aarsta esmu, jo man jau tresho gadu saap plecs no dziives, bet ne tik ljoti (vai driizaak, ne visu laiku), lai kaut ko mainiitu. Paaris dienas patuseeshu pie senchiem, pashpriceeshos un taa lidz nakamajai reizei. Juutos veca

ja man vienmēr ir bijis jautājums, kas ir tās aitas, ko cērp "tu esi miljonais laimētājs" un "te tev nigērijas princis raksta", tad airbaltic labdarības akcija, kur katram šērotājam dāvina divas biļetes, man ir atvērusi acis. paldies #fakenews

ja tikai es spētu vārdos ietērpt to, cik ļoti drausmīgi neticami viss šodien besī. nestrādāju, jo strādāt besī, klejoju pa feisbuku un cibu un heitoju, heitoju, kad ir, ko heitot un ja ir piecas minūtes, kad nav, ko heitot, kļūstu vēl dusmīgāka. tā es sevi šodien uzvelku, atceros, kā aizvakar doktorātā pret mani izturējās kā pret sūdu un kā pirms piecām minūtēm priekšniece bija pilnīgi bezvērtīgu vārdu kopa, kas tikai aizņem vietu manās domās.

tikko ieraudzīju bildi, kurā bijušais klasesbiedrs ar degunu baksta savas sievas apaļajā puncī, kurā bēbis, fonā jūra un saulriets un noskurinājos. arī kāzu bildes sāk izraisīt nelabumu, viss tik sintētisks ar rozā dūmiem fonā, peonijām un klavierēm mežā vai laimīgiem pāriem labības laukos. un te līgava krāso lūpas un te viņai liek galvā plīvuru, te līgavainis jokojas ar draugiem un te visi sasēduši uz verandas trepēm ar vīna glāzēm. visas vienādas kā padomju laiku sekcijas

es nesaprotu, kāpēc man FB uzpeld ziņas par wow 6th episode of Game of Thrones leaked, bet visi (jā, es un mani draugi esam visi) jau ir redzējuši septīto

mīļie draugi, iesakiet kādu seriālu
patīk viss kas, nepatīk vampīri un stulbums

jaunais darbs pilnīgi cita pasaule, ir ļoti grūti, bet visi iedrošina un atbalsta, sakot, ka tā tikai pašā sākumā, pāris mēnešu laikā varot totāli piešauties. cenšos viņiem ticēt, lai tādējādi sevi mierinātu, taču sajūtas, protams, pavisam citas. mēģinu sevi pieķert katrā nevajadzīgā stresa un pārliecības trūkuma brīdī un refrešot. trauksmes līmeni ar to, kāds bija krokšos un nīderlandē nevar pat salīdzināt, joprojām bišķiņ par daudz dzeru, šad tad uzpīpējam, bet iztieku bez tabletēm utt. mums nodrošina arī atlētikas abonementu, tā ka sakrustojam īkšķus, ka savākšos iet un nodzīt šeit pāris mēnešu laikā uzaudzēto pakaļu, par atvaļinājumu gan šogad varu aizmirst, bet laikam jau pietiek atpūsties (kā tad).
man nav nekā pārāk interesanta, ko stāstīt, kas varbūt ir laba zīme. pirms pāris dienām redzēju, kā divi puslīdz normāla izskata vīrieši dienas vidū nedaudz ceļos ietupušies čurāja betona puķupodā pie operas. miesta restorānā pie jelgavas var dabūt mīdijas.

also: https://www.pikapskola.com/

laiku, ko nedzeram, esam sākuši pavadīt pavisam solīdi - pieskatot bērnus, bišķiņ braucot ar ričukiem, vakar pirmo reizi dārzā (gan ne mūsējā, tas joprojām miskaste) piknikojot un apmeklējot visādas izstādes un koncertus. pēc nedēļas man sākas darbs, jau nedaudz satraucos, bet par ko, pati nesaprotu. izdomājām, ka dzīvokli neremontēsim, jo nav jau arī tik slikti un nahuj. osis arī dabūs normālu (cerams) darbu un paņemsim tādu, kurš atspoguļo mūsu neprātīgi veiksmīgās dzīves.

man vienmēr šķitis, ka pusaudži ir visnejaukākie, tad uz divdesmit kļūst sakarīgāki un līdz kādiem 40/50 ir diezgan normāli, līdz daļa sāk justies svarīgi tikai tāpēc, ka tik ilgi ir izvilkuši, un tad ap septiņdesmit jau vispār ne par ko nav vairs pārliecināmi (gan jau, ka arī ar mani tā būs). izņemot patīkamos pārsteigumus, kad klases žuļiki kļūst par skolotājiem un ugunsdzēsējiem, nāk arī tāda kā vilšanās - tās, kas bijušas pirmrindnieces un sūdzambībeles pamatskolā, joprojām ir paštaisnas kuņas un tie, kam vienmēr sirdī šķitis, ka tieši viņi ir gaismas nesēji un zina PATIESĪBU, joprojām tā liekas, tikai nu jau ar citu uzrāvienu un agresiju.

man tik nenormāli besī lv prakse darba sludinājumos labākajā gadījumā uzrakstīt "stabils atalgojums" vai sliktākajā - to nepieminēt vispār + īpaši pieminēt sociālās garantijas. senx, ka ievēro likumu un uzskati to par tik īpašu sasniegumu, ka vērts minēt darba piedāvājumā. es arī varētu rakstīt "uz darbu nākšu regulāri un nezagšu" motivācijas vēstulē

šodien pirmo reizi bijām mūsu jaunajā dārzā un no šotu metriem pārgājām uz ribiņu metriem. paliekam veci :)

mājās nezināmu iemeslu dēļ jau otro dienu nav siltā ūdens. šodien mazgājos, talkā ņemot elektrisko tējkanu, krūzīti un ledusskapja dārzeņu kasti, jo lielāka trauka (vai, piemēram, spaiņa) mums nav. viegli nebija, toties kāda atalgojuma un tīrības sajūta!