Līdzīgi - atgriezos kāda cilvēciņa mudināts, ieraudzīju visu un sakrindžojos. Bet nu - atstāju, lai ir smuks dzīves spogulis.

Un, kopš izdzēšanās no soctīkliem pirms gadiem 5 - bija pietrūcis rakstīt un izpausties. Tagad esmu vienkārši te, lai redzētu, lai būtu, lai padalītos sīkumos, novērojumos. Lai ar kādu moš sapazītos, paplašinātu draugu/paziņu loku, lai ar kādu nenovēršami sastrīdētos, pat speciāli, jo visiem nekad nepatiksi un, ja cilvēks pret mani jau ir uz aizas - es nereti pagrūžu, lai krīt dirst.

Te ir forši, manuprāt.