līgas bijušais kursabiedrs jau otro reizi FB vāc kāpostu ceļošanai. nezinu, cik viņš savāca iepriekš, bet doma bija nopirkt busiņu un pist uz āfriku. tas viņam ir izdevies, jo tagad viņš atrodas libērijā ar draugu (kurš pusceļā ir viņam pievienojies) un prasa vēl 4K, lai varētu turpināt iesākto ceļu. atzīšos, sīkākas detaļas nezinu, jo kā jau mileniālis, izlasīju tikai virsrakstu. taisnības labad jāsaka, ka tekstā katrs jaunais teikums bija nākamajā rindiņā, tāpēc man bija sajūta, ka lasu ļoti garu dzejoli, kas nav dzejolis. tas lika man justies kā daunei, tāpēc nelasīju.

lūk, es, protams, nevarēju noturēties, un nokomentēju, ka arī priecātos saņemt šādus ziedojumus. pēc pāris minūtēm sekoja nākamais komentārs no kādas dāmas, kas teica tā: "Varbūt uzraksti no kādām valstīm var gribēt pastkarti pret ziedojumu 🤩👏🎉" un tikai emoji (un līga) mani pārliecināja, ka tā nav ironija. mans jautājums ir šāds - vai es esmu veca piepe, kam skauž, ka bērni brauc ceļojumos par ziedojumiem, kas sakļančīti FB vai tas ir pilnīgi ok un lai jau tie jaunie skrien? 40 min laikā to nošēŗojuši 11 lietotāji un ielaikojuši 20, turklāt kāds viņa draugs saka šādi: "personigi zinu sos dzekus un ideja laba atbalstu😉😉 labu info met cilveekiem un motivee". tagad es jūtos tā, ka cilvēkiem metu tikai sliktu info.