nevaru atgūties no TC vājprāta un ieiet atpakaļ sliedēs, kas nav ofisa pamešana 12 naktī un nebeidzamas darāmo darbu listes, lai gan pagājis gandrīz mēnesis, turklāt no padsmit esam palikuši 4 un drīz jau tikai 3. veru vaļā slacku, čekojot ziņas kanālos, bet visur klusums. ļoti ceru, ka nākamās nedēļas atvaļinājums, kurā pisīsimies, skatīsimies netflixu un moš aizbrauksim pie senčiem, nedaudz ieviesīs mieru. baigi gribās sākt mācīties programmēt, bet nav ticības, ka man tas kaut nedaudz patiks un maksā arī gana, lai nevarētu pēc pirmajām divām reizēm pasūtīt ratā, kā notiek ar vairumu lietu manā dzīvē.
ja neskaita to, ka nesen visu savu mīlestību gandrīz sadirsu pavisam, šķiet, ka ar osi viss ir amazeballs un iziešana cauri tai huiņai, kā jau parasti iešana cauri huiņai, būs mūs tikai vēl vairāk satuvinājusi. pirms nepilna gada rakstīju, ka gribās saderināties, ne precēties, tagad bišķiņ sāk gribēties arī precēties, tikai nesaprotu īsti, kāpēc - tāpēc, ka šķiet, ka tas ātrāk liks aizmirst sūdus, tāpēc, ka tāda opcija vienkārši ir vai tāpēc, ka man šobrīd nedaudz garlaicīgi. ai un visa tā ņemšanās, vienu vakaru teicu, ka moš vajag vnk aiziet uz zagsu ar lieciniekiem un par notikušo pateikt visiem tad, kad gribēsies svinēt.
citās ziņās, oša marta mērķis līdz marta beigām bija sakrāt 30 korķīšus un dabūt "miezīša" tkreklu. viņš sevi ir izpildījis ar uzviju, jo ir jau 32 korķi un nu viņš domā, vai nesakrāt kreklam arī man.