Vai vnk nav spēka un zināšanu kā audzināt citādi, un audzina kā nu māk un var (sevišķi, ja audzina vienas). Nez vai ir normāli nogrūst visu atbildību par būšanu loham uz māti. Man liekas (absolūti anekdotiski prtms), ka ne reti, ja kāds piemin, ka kkas dēļ bērnības ne tā, tad tiek saņemti padomi, ka pēc noteikta vecuma atbildība par savu dzīvi un izvēlēm jāuzņemas pašam, bet laikam džeki, kuri auguši ar mātēm ir kkāds atsevišķšs gad. kur atbildība mūžīgi pie visa paliek mātei nu un tālāk sievai, ja kādai krīt tā nelaime

Neviens jau nerunā par "atbildību", bet drīzāk visai loģiskām konsekvencēm, ka, jā, mēdz būt cilvēki, kuri gluži vienkārši nejūt, ka ir pimpji, jo nemaz citādaki nav spējuši vai vēlējušies vai tikuši motivēti būt.

Plus, viņiem liekas, ka visi citi darbojas tāpat.