es jau kaut kad minēju, ka mans tētis mazā brāļa draugus sauc par nelabdieņiem, jo viņi nesveicinās. ar to vien viņš neaprobežojas - viņš no visas sirds cenšas šo elementāro pieklājību iemācīt arī viņiem. kopumā viņam ir veicies itin labi, taču ar vienu izņēmumu: kristaps joprojām neprotas padot labdienu, un tāpēc, viņš, kamēr nesāks to darīt, ciemos nākt nedrīkst. savukārt džekam, ar ko kopā dzīvoju es, reizēm vakaros nāk viena tāda blonda jaunkundze, kas, acīmredzot, manu tēvu nav satikusi. tā nu es viņa mācību cenšos popularizēt - šovakar ļoti skaļi un skaidri viņai pateicu "labvakar". viņa neatbildēja. vai man rīkoties tāpat kā tētim?