šonedēļ drausmīgi daudz tusēju. oskars un slons vakar bija džentlmeņi un divreiz mani aizstāvēja no kaut kādiem lohiem. jau divi kolēģi ir izņirgājušies par manu peregaru, četros jāiet ar mammuku māmiņdienas pusdienās, par ko maksās viņa. jānolauž vēl šodiena un tad beidzot šī alkohola un substanču (smieklīgi, kā ulvis lieto šo vārdu) nedēļa būs galā. tramvajā uz darbu vēl biju tādā kondīcijā, ka neatcerējos, ko sarunājām ar diānu par viņas pie manis aizmirsto telefonu (kas, starp citu, ir vienīgais iemesls, kāpēc šodien piecēlos uz darbu, zvanīja modinātājs, bet par vēlu, protams). darbā laikam jau ir sapratuši, kā ar mani ir, bet izskatās, ka pat nevis pohuj, bet patīk.