es ļoti lēni lasīju, un, tiekot līdz pirmajai rindiņai, sāku smieties no domas, ka tu tagad dzejo, jo ļoti labi varēju iztēloties to, kā tu sēdi pie loga un smejies pašlaik, tiesa, grūtāk iztēloties jau to, kāpēc tu to raksti. otrā rindiņa, protams, visu izskaidroja