šodien ir diezgan nelāga diena. pirmkārt, man bija jāceļas uz darbu, kamēr pētersons turpināja šņākuļot, turklāt pamostoties konstatēju, ka esmu vēl pālī. tramvajs apstājās pie bērnu pasaules un tālāk nebrauca. kad izņēmu austiņas un vērsos pie kādas dāmas (gandrīz nosmacējot viņu ar savu peregaru), lai noskaidrotu situāciju, uzzināju, ka priekšā mūs gaida avārija un tāpēc braukšana tālāk nenotiks. lai turpinātu mūžīgo ceļu uz darbu, izvēlējos aizmiguša taksista pakalpojumus, kas bija lieliskākais lēmums pasaulē, jo sastrēgumu ielās, protams, nebija vispār. tam visam pa vidu, mēģinot iestatīt kaut kādus iestatījumus, esmu savam telefonam uzlikusi kodu, kas jāievada katru reizi, kad vēlos izdarīt jebko. visbeidzot, darbā sapratu, ka neesmu paņēmusi līdzi darba telefonu, un, cerot, ka neesmu viņu atstājusi blaumanītī, kur divos naktī malkojām henesiju, zvanīju pētersonam, kurš vismaigākajā balsī apstiprināja manas aizdomas, ka mājās telefona nav. lieki piebilst, ka telefons ir izlādējies : )