| |
[Oct. 5th, 2016|03:12 pm] |
Imantam Ziedonim ir tāds krājums CAURVĒJŠ (1975). Tas pats, kurā ir tas slavenais "Pret savas tautas dziesmu var tikai savējie"
Tur ir arī šāds sirdi raujošs dzejolis ar nosaukumu "Nīcas dziedātājas Pirtnieku mātes piemiņai".
Un, atzīšos, ka nezināju, no šī paša krājuma ir arī dzejolis "Latviešu jūrniekiem", ko mēs visi zinām kā Paula dziesmu "Ainažu vecajā skolā /Odesa, Hamburga, Rīga). Es nezināju, ka tas vispār ir Ziedoņa dzejolis. Jūs zinājāt?
Un tagad es ļoti priecājos un lepojos, ka ir izcelts no putekļiem šis potenciālais kormūzikas šedevrs, ko RP rakstījis sen, un nevienam nav rādījis, notis noturējis apputējušā diplomātā. Un pavisam drīz jau pasaule to izdzirdēs! (Jā, protams, esmu vāja pret RP, un pastāv risks būt ļoti subjektīvai, taču ne es viena tā domāju šoreiz. Un vēl viens tāds pats šedevrs būs "Dārzs ziemā" ar M. Čaklā dzeju)
Atkal, zeme,
Tava velēna vaļā ir klāta.
Redzi nu, māt,
Tava dziesma ir nodziedāta.
Kaut kur no Pārupes sauc.
Mātesmāte sauc garo saucienu.
Zirgam pie auss piekar cimdu pāri –
Paldies par pēdējo braucienu.
Un katram nesējam cimdu pāri –
Paldies par pēdējo nesumu.
Tik un tā es puķe esmu,
Es dziedu caur zemes vēsumu.
Paliek zeme neizdziedāta,
Neizdziedēta rēta.
Neizteikta.
Neizgavilēta.
Ņemu trīs saujas smilšu
Zemi svētajo.
Vēl gana mēs paliekam
Gavilētāju. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}