| pskovskaja oblasķ |
[Jun. 20th, 2013|10:54 am] |
jā, tā te ir. Cīsiņi ar bērnības garšu, bezkrāsaina omlete, vairāku veidu speķis brokastīs, kompots un tvorogs. Viesnīca Rižskaja šikāko 80/90 mijas sanatoriju stilā. Raibi un lustīgi. Katrā viesnīcas stāvā pa komendantei. Laipnai gan, jāteic. Filharmonija ir drausmīgā stāvoklī, noķēpāta ar grafiti un brūk kopā. Bet viņi no sirds cenšas.
Viesnīcas restorānā (lauku krogu pēlēkbrūnais 90to interjers, ar plastmasas koka imitācijām un košām mākslīgajām puķēm) muzikants rauj saldsērīgas dziesmas par mīlu, bet ķīniešu delegācija griež valsi.
Kremlis skaists, mēs tikai pielīdām pie vārtiem paskatīties iekšā, bet apsargs, smaidīgs un laipns, pienāca klāt: "Nu što že vi tak zapozdaļis?!" Kremlis atvērts no 6:00 līdz 22:00. Mēs bijām drusku pēc 22:00. Nospriedu, ka nav daudz ko zaudēt, un smaidot prasīju, vai mēs drīkstētu uz mirklīti ielūkoties. Viņš atvēra vārtus, visu izstāstīja, ierādīja un palaida mūs vienas pašas pa Kremli staigāties.
Protams, vairāku veidu un izmēru Ļeniņa pieminekļi sadzīvo ar senkrievu varoņu un kristietības nesēju statujām, Sovetskij prospekt nav pretrunā ar to, ka uz tā atrodas virkne pareizticīgo baznīcu, bet pilsētas domi - staļinlaika arhitektūras klasisku paraugu - rotā psrs ģērbonis, uz jumta plīvo Krievijas karogs.
Pie Zolotaja naberežnaja atkal kāds mūris, ar diviem grafiti uzrakstiem, kuri varētu būt mani šī gada vadmotīvi. vēlāk pievienošu foto.
1) Za boršč! Za ļubovj!
2) Ņi noj, bļedj! |
|
|