Sevis atkārtota salasīšana caur atmosfērā izsvaidītajām strēlēm
Tikai nedrīkst, nedrīkst, nedrīkst, nedrīkst, nedrīkst atkal aizlaist prom savas jūsmas, savas atjaunotās attieksmes.
Vienatne, sveša vide mani vienmēr iespaido īpatnēji, manam stāvoklim - pozitīvi, bet noteikti ne citu stāvokļiem.
Un es atkal spēju novērtēt, ieraudzīt un ilgoties.No-žē-lo-ja-mi.Es vien imadžinēju visu.
Pasniedziet dialogus uz nobružātas sudraba paplātes, es nelūdzu, es pieprasu.
Esmu ļauna jau dziļi saknē.
Man šodien ļoti gribas izteikt visu, kas iešaujas prātā - muļķības, aplamības, nepatiesību; apvainot sevi, nomelnot.
Un vēl esmu noilgojusies pēc tējām.
Paguvu atcerēties visas smaržas, izšķirt tās, atraast tām plauktiņu atmiņu, asociāciju un attieksmju kumodē.Pēkšņi sapratu, ka es taču arī atceros, ne vien atceros, bet varu arī izgrābstīt tās senās izjūtas.
Es nebūšu Jepančina, es būšu Fiļipovna.Un tomēr nebūšu.Bet man tas draud.
Vienatne, sveša vide mani vienmēr iespaido īpatnēji, manam stāvoklim - pozitīvi, bet noteikti ne citu stāvokļiem.
Un es atkal spēju novērtēt, ieraudzīt un ilgoties.No-žē-lo-ja-mi.Es vien imadžinēju visu.
Pasniedziet dialogus uz nobružātas sudraba paplātes, es nelūdzu, es pieprasu.
Esmu ļauna jau dziļi saknē.
Man šodien ļoti gribas izteikt visu, kas iešaujas prātā - muļķības, aplamības, nepatiesību; apvainot sevi, nomelnot.
Un vēl esmu noilgojusies pēc tējām.
Paguvu atcerēties visas smaržas, izšķirt tās, atraast tām plauktiņu atmiņu, asociāciju un attieksmju kumodē.Pēkšņi sapratu, ka es taču arī atceros, ne vien atceros, bet varu arī izgrābstīt tās senās izjūtas.
Es nebūšu Jepančina, es būšu Fiļipovna.Un tomēr nebūšu.Bet man tas draud.
Comments