davai, čau

katram savas biļetes.
un virzieni

uhh, es vairs negribu komunicēt, gribu sakravāties un darīt to ātri un nesāpīgi. neteikšu jau, ka paradzēts bija iemest kādas kleitiņas, bet tagad liekas, ka džemperi būtu tieši laikā. neteikšu jau, ka visas vakar izmazgātās drēbes vēl ir slapjas.
kaut ko vēl neteikt?

absurds, ārā karsti, bet tik mitri, ka drēbes nežūst ne sitamas. un ko - man tagad pūst silto gaisu?

es tagad iebīdīšu kaut ko nu tād, nu tādu!!!
ai, nu nav nekā, ņemos ar rakstu darbiem, tas nekas, ka rīt no rīta lidoju uz berlīni. laikam koferi nāksies krāmēt pa miegam, ja vispār tādu dabūšu. bet kas gan man tur "tāds" jāliek iekšā? parastais latviešu variants - balzāms, rupjmaize un cigaretes. nu labi, peldkostīms, čučamtērps un vismaz divi pāri kurpju. vēl pāris diski, matu maska un zobu birste. nozīmīgs komplekts ir arī pase, apdrošināšana un lidbiļetes. hmm, saulesbrilles un brilles parastās.
ir vēl kaut kas nozīmīgs? *kasa galvu*

placebo ir veci, nebija ne kaa no agraakiem paarsteigumiem, spontanitaates, kaut vai iestudeetas. atnaaca, nospeeleeja, pateicaas, aizgaaja. prieks par i know, un, protams, kulminaacija ar kate bush running up that hill vispaar orgasms.

And if I only could,
Make a deal with God,
And get him to swap our places,
Be running up that road,
Be running up that hill,
Be running up that building,
If I only could, oh...

bet - kā man tā noveicās, pieslēgt riteni pie akadēmijas ar pirmajām lietus lāsēm. vienīgais, ko es dabūju, bija līdz melnumam 'aizmākoņojuša' kondžene, tautā saukta arī par gaismas pili

nu labi, labi - viņi izdzīvoja arī bez ceturtās daļas partitūras. paņems nost atzīmi. bet es vismaz nesamelojos, ka sagrauza suns. es pateicu, ka noliku kaut kur, bet nevaru atrast. un tā ir gandrīz puse taisnības. jo es nekur nenoliku, bet tik un tā takš atrast nevar! burvīgi.

strapcāns teica, ka ilustratīvi. tas der, tas iet krastā

es tūlīt izslēgšu savu telefonu un viss. saņemiet!

viss lēnām atsaka
un
priecē doma par iespējamo miega iegūšanu naktī no trešdienas uz ceturtdienu

priecē?

laikam nāksies pirmo reizi mūžā melot komisijai (speča eksāmenā) par nozagtām partitūrām. cita varianta nav, neredzu, negribu redzēt

neskaņa, viena liela neskaņa

bļe

ai, es negribu placebo konci. viņi ir veci, un tad arī es jūtos veca.
bet keitas bušas running up that hill dēļ laikam ir vērts.
un laikam ir vērts, lai novērotu mazgadīgos, spiedzošos "fanus"

jāatrod kaut kas melns un drūms. fuij, kā es ņirgājos par savu mīļāko grupu

tātad - ja es pasaku, ka jānim kalniņam smird kājas, lai gan viņam liekas, ka nesmird un viņš draudzējas ar inboxu, tad mani iesaldē par apmelošanu un nozvetē ar pērnajiem žagariem?

darbojos mājās.
man riebjas, jo te vienmēr liekas, ka laika ir daudz un pīppauzes var taisīt biežas. phe.. laika NAV!

bet no otras puses - vecā mūra māja un vēsas istabas

karstumā var sēdēt istabā.
dzert ūdeni, ēst bumbierus, pīpēt līdz nemaņai vieglas cigaretes, griezt nagus, mazgāt drēbes, rakstīt notis, taisīt raidījumu, mācīties partitūru, kārtot māju, berzt kurpes, sēdēt cibā (tikai bišiņ)

bet gvinetai nav grēka! vai arī breds pits ir grēks, bet tikai nenomiris

kā man viņš patīk!
džons

man liekas, būs gadsimta vētra
un tie nabaga ceriņi pie mana loga uzies gaisā