šodiena ir viena riktīga diena. ja vakardiena bija tikai, lai būtu, tad šodiena ir tikai, lai darītu.
nu ko, norāvām jumtu piektdien? ai, nē, norāvām sestdienas rītā ar elīzu un melnā kaķa plastmasas aliņiem pie vācijas vēstniecības, brīvības pieminekļa un koku alejā. un vēl, protams, nebeidzamā spriņģošana pa klubu visas nakts garumā, kad, roku uz sirds liekot, labi ja kādas piecas dejas sadancāju.
man klubu vasarā nevajadzēs, bet es priecātos par domu, ka viņš ir.
man tik daudz ko vasarā nevajadzēs, jo vasara ir laiks, kad teikt un rādīt, un stāstīt par visu piedzīvoto. labāk, lai nekas nenotiek. nu jūlijā, es domāju. par augustu - tur ir pavisam cits stāsts.

es eju prom.
un būšu prom ilgi.
es ceru, ka pietiekami ilgi, lai norautu visus jumtus, kas man ir, un atmestu to muļķīgo domu, ka berlīne ir tikai izdomāta.

it kā nogurst, it kā nē.
bet nogurst tā, ka es eju gulēt. un mazais vakara alus tur nav pie vainas, pie vainas ir sasodīts karstums, kad ūdens patērējas nejēgā un domas kļūst gausas

tagad man dzied edīte
"zem parīzes debesīm" dzied tā, ka es zem rīgas debesīm esmu zem parīzes debesīm

"Jūs šā cilvēka klātbūtnē jūtaties pavisam ērti? Varat mēdīties, varat neuzlikt tik daudz kosmētikas kā parasti, varat atvērt durvis mājas ērtajās treniņbiksēs? Jums nav kauns parādīt, kāda jūs patiesībā esat! Apsveicu – jūs esat atradusi savu dvēseles draugu!"

(c) tvnet


un ko man darīt, ja kosmētiku nelietoju? aij, tad man nekad nezināt, kurš ir mans dvēseles draugs..! *bēdājas*

ausīs ir 'mans baseins'

fonotēka mani pārsteidz. pārsteidz priecīgu

aijjjj, es nevaru pavilkt berlīni jūlija vidū. fuij
nu labi, nevar visu dzīvi pa pasauli mētāties

forši.
liu mīl kalafu, bet kalafs mīl turandotu.
turandota mīlēs kalafu tikai tad, ja viņš uzminēs mīklas
viņš uzmin, bet turandota tāpat viņu negrib
tad viņš, cēlsirdīgi saka, ka negribēs turandotu, ja viņa atminēs viņa mīklu
liu ir rvienīgā, kas zin atbildi uz viņa mīklu
tāpēc liu noduras, lai kalafs būtu laimīgs
kalafs ar turandotu ir laimīgi un mīl viens otru

liu ir mirusi, svinēsim kāzas!!!

// pučīni opera turandota, īss pārstāsts

vakardienas elektrokoncerts bija tieši tas, nu tieši TAS vajadzīgais. un aliņš pēc tam i klubā, i vērmaņdārzā, i gaujā.
un ar cilvēkiem, kurus apbrīnoju. apbrīnoju, apbrīnoju, bet esmu līdzvērtīga.

ai, tērbatas ielas piedziedāšana ar 'talk show host'

kad es rakstu no radio sev e-mailu uz mājas kompi (lai varētu strādāt naktīs, protams), es vienmēr ierakstu kaadu uzmundrinošu saucienu arī. piemēram, "vēl tikai septiņas dienas" vai tādā garā.
un tad mājās izliekos ļoti pārsteigta, kad pienāk pasts.

tāpat kā ķerpjbārdis no naksitrallīšiem

viņš lietoja visu, kas ir nelegāls, jautrs vai pretīgs

(c) c.s.i.

sēžu radio un klausos visas iespējamās verdi un pučīni operu varoņu pirmsnāves ārijas

ikkatrs grib armiju savu un tajā par ģenerāli būt

nē, negribas viss

man tikai gribas čučēt, un nedaudz aizlaisties sapņos

kopš piektdienas rīta ir gulētas kopumā piecas stundas. man gāja labi, jā
peldēties abavas rumbā, gulēt abavas rumbā, palikt abavas rumbā.
lūk, tas ir jaukākais, nekādi tur pp, kafijas vakars pilskalnos vai pusdienas tukumā.

vai es varu atrast telti?

ab dambis (bija)
klubs ar pienvedējiem
tad kafijas vakars pilskalnos ar braukšanu naktī
apsveiciet mani, man priekšā divas jēra naktis, un soma pakota minūtes laikā

skriet skriet skriet

viss tādā sapnī ir aizpeldējis, ka pat rīgas karstais bruģis mani neliek pie zemes.
rīt sāksim visu no jauna, jo šovakar krāmēšu skapi.

es jau teicu, ka man nāk roterdamas kompozīcijas emaili (joprojām), un tagad tik siekaloties un siekaloties, jo.. 25.jūnijā viņiem praktikumu sniegs, ah.. samuel adler!
jābrauc ciemā

pa vidu

atpakaļ, atpakaļ.
ar lūptraumu, kura rīgā jāārstē, ar tādu atpūtu, pēc kuras jāatpūšas, ar tādu aizmiršanos, ka jāsāk viss atcerēties.
kapitāli!