mans opaps bija aizsargos, skaitījās tas pats kas leģionārs, pēc tam viņu izsūtīja uz 25 gadiem uz sibīriju. un kad viņš atbrauca atbakaļ, jo bija amnestija, tāpat viņu vajāja caur un cauri, ne viņš darbu varēja dabūt, ne ar sievu un bērniem kopā dzīvot..

manu vecotēvu arī no sākuma žņaudza nost, taču viņš sāka dzīvot klusi un mierīgi absolūtos laukos, strādāja par skolotāju un neleca nevienam acīs. paldies dievam, mana mamma piedzima laimīgā ģimenē.