eh, es gribētu dzīvot, nu, tā kā tajos seriālos, meksikāņu, protams. jo tur visi ir smuki, ir tikai labie un ļaunie, begātie un nabagie, nu, tikai balts un melns, viegli orientēties, heh, ja kāds man nepatiktu, varētu tik šaut nost - tur jau nevienu nesoda, policijas slepenā vienība sastāv no viena līdz diviem cilvēkiem, un visi ir viena liela ģimene, nekāda privātnieciskuma, feini takš, nav visiem kaut kas svarīgs jāstāsta - pasaki vienam un pēc pusdienas to jau zinās visi, ā, un neviens nemelo, nē ko jūs!, ja ļaunā tante saka, kas tavs vīrs ar viņu guļ, tad tā arī ir, un nav nemaz pašai ar vīru jāaprunājas, galvenais uzreiz šķirties un viss, ja jau tāds krāpnieks pie sāniem bijis, jā, un neviens nekad nevalkā vienas un tās pašas drēbes, pat nabagā kvrtāla ļaudis, nu re, cik smuki tur viss, es jau tevi arī iekārdināju, vai ne