mans jaunais gads smaržoja. un virmoja, un dejoja, un priecājās..

micrec bārs nemaz nekož un nav briesmīgs. patīk man. mēbeles spēlē vnk burvīgi, kolosāli un graujoši labi.
sajūtas virpuļo, svārki griežas, ūdenspīpe reibina. (jūtos skaista)
house of rising sun un let it be kļūst par kopdziedāšanas himnām, bet brīdī, kad pazūd elektrība, par varoni kļūst lukšs, kur ņem un griež ziņģes uz akustiskās ģitāras. dziedam un dejojam.
smejos, ka šitik skaidrā reti JG ir sagaidīts. vēl skats uz manu akadēmiju, kas stalta un nesagraujama stāv pār ielai. cheers!
mani tas viss valdzina. kokosriekstu saldā smarža un sarkanā krāsa.

ap trijiem tiek ķerts taksis, kurš mūs visus 7 (!) aizvizina pie jolkas. tur vakara otrā daļa - mikrofona un ltv-50 dvd, padomjlaika izskata istaba, uzkožamie virtuvē. sajūta kā tajos senajos jaunajos gados, kad es, vēl mammai uz rokām esot, skaitīju sekundes līdz ar ltv. šampanietis un lēti pažarnieku brīnumi.
skanot norai bumbierei, vai lapčenokam, grīnbergam, račiņam vai vēl kādam no nebeidzamās plejādes, holis ar miku mani izdancina. jūtos kā deviņ' bērnu mamma, kas sīkos aizsūtījusi pie vecmammas. viegli un brīvi, skaisti un vienkārši.

priecājāmies un dzērām līdz kādiem deviņiem or smth, tad ar rogu aizgājām mājā, kur vnk noplīsām. tieši un skaidri.. :)

vakar visu dienu gulējām, dzērām colu, ēdām picu un stulbi blenzām televizorā. jaunā inteleģence, ne? :)

un tavējais JG - atnāca?