05.02.2011.
Krastā.
Es nevaru uz galvas
Aukstā ūdenī mesties,
Pirms dziļums nav zināms
Un akači iepazīti.
Vēl bēguma nav bijis
Un klintis dzelmē slēpjas.
Kad mūsu vakari ir skaidri,
Tad rīti - miglā tīti.
Es pamazām tik dziļāk brienu,
Nav jēgas mani steidzināt.
Neesmu nākusi Tevī grimt,
Ne savas bēdas slīcināt.
Bet DZĪVOT.