Krastā.

Es nevaru uz galvas
Aukstā ūdenī mesties,
Pirms dziļums nav zināms
Un akači iepazīti.
Vēl bēguma nav bijis
Un klintis dzelmē slēpjas.
Kad mūsu vakari ir skaidri,
Tad rīti - miglā tīti.

Es pamazām tik dziļāk brienu,
Nav jēgas mani steidzināt.

Neesmu nākusi Tevī grimt,
Ne savas bēdas slīcināt.

Bet DZĪVOT.