Emocionālā sīknauda

Godīgi? Tagad mana ikdiena.

Plānotais: vienatne, domu sakārtošana, enerģijas atjaunošana, sociālo normu ignorēšana, darbs, miers

Reālais: Galvā totāla vate, domu vienkārši nav. Pastrādāt, tas ir, sēdēt pie datora, pagrūti, jo visu laiku ir, ko darīt. Vienas dienas laikā uzpeldēja 3 ciemiņi, visi 3 patiesībā ir uzlikuši pienākumu apciemot/piezvanīt utt. Mokos vainas apziņā, ka vakar neaizgāju ciemos. Mokos vainas apziņā, ka īpaši cītīgi nestrādāju. Mokos vainas apziņā, ka neesmu atvērusi nevienu grāmatu, bet sēžu nolādētajā skaipā.

Kāds vēl miers, vienatne, darbs un domu sakārtošana?  :)

Vakar sēdēju ārā un pilnīgā miera stāvoklī ļāvos, lai saule silda seju. No verandas viens atmodies tauriņš mēģināja realizēt bēgšanu no Šaušenkas un ar manu palīdzību to arī īstenoja. Galu galā biju pateicīga, ka pirmais tauriņš, ko redzu, pa ilgiem gadiem ir raibs, nevis garlaicīgais dzeltenais. Tā nu mēs viens otram noderējām :)

Un pavasaris ir viens no maniem uzticamākajiem draugiem, kādi vien ir bijuši. Būtībā arī viena no dzīves lielākajām mīlestībām - lai cik mulsinoši tas nebūtu.