Eksistenciālais
Pēc būtības man nekas nekaiš.
Eksistenciālas dabas jautājumi un problēmas rodas labas (vai arī pavisam draņķīgas) dzīves rezultātā, tāpēc nav ko daudz gausties. Man vienkārši gribas pievienoto vērtību tam, ko es daru, nevis iekasēt naudu par citu sūri grūti sastrādāto. Es, protams, pārspīlēju, bet manas rokas zināmā mērā pēdējā laikā noklātas ar citu cilvēku sviedriem. Tikai uzspiežu gāzes pedāli, lai nopelnītu dažus santīmus(centus, pardon!) vairāk, lai nervi būtu stabilāki, lai mana pasaulīte kļūtu gaišāka. Bet tas ir tik bezjēdzīgi,lieki un uzpūsti. Patiesībā mana darba vieta neeksistē, vismaz tai nemaz nevajadzētu eksistēt!
Bet pēc būtības man nekas nekaiš.
Viņu izvēle ir pieņemt vai noraidīt. Tāpēc lielākoties nav problēmu, ja piever acis.
Bet kaut kāds limits jau ir izsmelts un tā attīstības pakpe tagad man ir tāda, ka ir vēlme darīt visu ar pievienoto vērtību :)
ja Tev ir izvēle - maini darbu, goda vārds :D