Emocionālā sīknauda

Es neteiktu, ka esmu kontrolfrīks, bet sāk uz to pusi vilkt. Te vairāk runa ir par laika plānošanu, kas pilnībā attiecas arī uz brīvo laiku. Jau iepriekš man krituši uz nerviem cilvēki, uz kuriem nevar paļauties un kuri knapi atcerēsies atsūtīt sms ar tekstu "ā,jā, piedod, es tomēr šodien nevarēšu" stundu pirms tikšanās. Vai arī otrs variants, kad es tomēr jūtos vainīga "bakstot un bīdot" cilvēku, tāpēc runāju ap un par, lai saprastu, kāda ir attieksme. Beigās negribu neko, jo nafig man kādam lūgties. Pie tam zinu,ka tā nepiečakarētu nevienā galā. Es esmu par spontānu saplānošanu :))

Otra lieta ir daudz pozitīvāka. Es esmu uzkačājusi gan kaut kāda līmeņa stresa noturību, tā kā esmu ļoti emocionāls cilvēks, tā arī apēdusi vairākas ēdamkarotes atbildības devas. Manā statusā, protams, vajadzētu mazliet vairāk, bet jūtu, ka ar katru nedēļu kļūst labāk. Ceru,ka arī motivācija triekt sevi uz priekšu kaut kā noturēsies. Sasmējos par sevi Jāņos - ciemiņi burtiski 3 dienas bija pie manis. Pirms dažiem gadiem es sākumā būtu pastāstījusi,kur ko atrast, un tad piedzertos stūrī un muļķīgu,nekam nederīgu smaidu klīstu apkārt atlikušo laiku. Gribas taču atpūsties, nevis strādāt par tehnisko daļu, gidu, psihoterapeitu un menedžeri. A nekā, uzliec platu smaidu uz sejas, esi labākā draudzene visiem, pildi visas iespējamās tehniskās funkcijas, atbalsti, centies būt visur un centies nenogurt un būt adekvāta. Kad atbrauc, krīt ap kaklu, braucot prom, 100 gadus viņiem neesmu vajadzīga. Bet es vienmēr labi apzinos savu lomu :)