Emocionālā sīknauda

Es varētu uzrakstīt memuārus, jau iesāku 3. reizi rakstīt un izdzēsu. Nezinu, kā to visu iepakot mazā kastītē.

Šeit es neizliekos, vismaz no sirds cenšos. Man šķiet, ka man tīri labi sanāk. Man pat šķiet dīvaini slēpt savu identitāti, šodien krīt pat uz nerviem savs "niks", kurš gan ir it kā mans kristītais vārds.
Jā, līdz psihopātei galīgi nav tālu :) citreiz eju pa gaisu, citreiz man nav nekādu emociju. Kā jau teicu, absolūtākie bipolārie traucējumi. Nenosvērts, maniakāls radījums :D

Šmaukšanās..mani nepamet sajūta, ka tu esi tas īstais, kurš šmaucās. Vai neko nestāsta. Vai viss kopā. Bet kāda man vispār daļa gar to visu? Kas tur slikts - iegūt jaunu imaginary friend? :D Man pārsvarā nekad nav vienalga, tur tā problēma. Galīgi, galīgi neiet kopā svarīgā "iespēja sevi necenzēt". Nav radies tāds iespaids. Galīgi nav. Vai arī neesi pieradis par sevi runāt?

Nevajag slēpties! Pažēlo mani. Apskaties, pie kā tas mani noved? Es sāku dusmoties/apvainoties! Man nepieciešams tieši pretējais, citādāk komunikācijai patiešām nav jēga.

:)

Un kā lai tālāk dzīvo?? Ēnu spēles vairs nerādīs!! Un Arnis Krauze pamet LTV1! why? WHY? :D
Es zināju,ka šī diena būs briesmīga :D