Emocionālā sīknauda

It kā izgulējos :)

Arī par to es esmu daudz domājusi - kur ir robeža starp augstprātību un veselīgu pašvērtējumu.
Nekādā ziņā neuzskatu, ka inteliģents cilvēks savu pašvērtējumu un mīlestību pret sevi būvēs uz "citi ir pilnīgi idioti" bāzes. Absolūti ne. Ir jāatrod līdzsvars starp savas cenas apzināšanos, pašcieņu kā tādu un cieņu pret apkārtējiem. Pat ja viņi bieži vien, tavuprāt, rīkojas idiotiski un domā pilnīgi greizi, ir ļoti daudzas lietas, ko no apkārtējiem var mācīties. Vai tu esi apkopējs vai direktors, whatever :)

Un tagad pastāsti, par ko tieši bija šī frāze: "Skarbi, un es pats vēl brīdi iepriekš nebūtu sapratis šī teksta patieso jēgu." ? Uz ko tas attiecināms?