5.4.08 15:51nesaki - manī nekā vairs nav.saki - manī atkal ir daudz vietas. /A. Neiburga/ |
Ikdienas pieturzīmes
Jaunākais
5.4.08 00:44Viena liela daļa mani uztver kā mazu meiteni. |
4.4.08 23:52Es muļķīgi sēžu vienā kreklā un pat mazlietiņ salstu, un man ir tāda pati sajūta kā viņiem. Ka, tāpat kā ābols zaram, arī es vēl grasos kaut kam pieķerties, bet saprotu, ka, tāpat kā viņi, drīz nenoturēšos un atdalīšos no zara, jo, tāpat kā uz viņiem, arī uz mani iedarbosies nepielūdzamais gravitācijas spēks. Bet es sēžu – starp zemes un debesu pievilkšanas spēkiem, vēl nezinot, kurš un kad mani paraus: vai nokritīšu kā ābols vai aizplīvošu kā lapa.Kaut kas klusi nočabēja. Bija vai nebija? Laikam rasa. Kapēc rasa mirst tik padevīgi, ka rasas nāvi neviens pat nepamana? Bija? Nebija? Kāpēc man vajag, lai nodunu kā krītošs ābols? Es taču varu klusu un mierīgi iesūkties zemē kā rasa. No malas tas izskatās gandrīz bezsāpīgi. Kāpēc man vajag, lai pasaulē kāds uzzina, ka esmu bijusi? /Regīna Ezera/ |
4.4.08 22:14PA-VA-SA-RIS! :))Un vakara skrējiens ir lielisks dienas noslēgums. Būs jāpamēģina arī no rīta. It kā vajadzētu būt nogurumam, bet taisni otrādi- enerģijas diezgan, lai vēl piebeigtu mazos darbiņus, kas sakrājušies un nelaiž vaļā. |
3.4.08 11:15Sajūsma. Vārds, kas no manas puses pēdējo dienu laikā izskan daudz.Sajūsmā par visu- sākot par to, kāds laiks ārā un beidzot pat ar to, ka jāiet ārā skriet. Esmu uz viļņa, pavasara pozitīvisma. Un es uzvedoties kā mazs bērns. Atļaušos to nodēvēt par komplimentu. :D Ai, viss ir sasodīti forši! |
3.4.08 01:10Iespaidiem, ieguvumiem bagāta diena. Domu sakārtojums un skaidrība. Pamainīts skatījums uz lietām, notikumiem, procesiem par un ap.Iesākums būs trakoti grūts. Neviens neteica, ka būs viegli. Bet noķerta sajūta, ka nu ir! Skatīsimies, ko nākotne atnesīs. |
31.3.08 20:40Varbūt šī ir tā reize, kad jāatmet tas spītīgais- es pati, es pati un jāļauj, lai kāds man palīdz? |
30.3.08 17:37Jā, jā, joprojām domāju par viņu.Viņš ir tāds, kādu es vēlos redzēt cilvēku sev blakus. Nu viņā IR, nu ir. To vienkārši jūt. Tā sajūta, kad viņš ir blakus. Vārdos pat neizsakāma. |
29.3.08 19:17Ko īsti es daru/darīšu PR jomā? Ne es māku runāt, ne kā.Tik ļoti vajadzētu iemācīties tukši runāt. Nu tā- liet ūdeni, bet atstāt gudra cilvēka iespaidu, nepasakot tā īsti neko sakarīgu. Riņķī un apkārt. Kaut kā nemāku, nesanāk. Esmu no cilvēkiem, kas runā tad, ja tiešām ir ko teikt un tas ir svarīgi. Bet tā pa tukšo.. nu nez. Laiks rādīs, kas no manis sanāks. |
29.3.08 17:01Pirmais ārā ēstais saldējums šajā pavasarī. Pavisam cita garša, kā iekšā ēdot. :)Un laiks joprojām saulaini burvīgs! |
28.3.08 23:19Vidusceļa nav. Vai nu, vai. |
28.3.08 08:21Attiecības ir liela māksla. Es nezinu, vai divi cilvēki patiešām var būt kopā līdz mūža galam aiz mīlestības. Jā, nevis pieraduma pēc, sak, ai, nu ko vēl es vecumdienās meklēšu; kā ir, tā ir labi. Bet mīlestības un tieši tās sajūtas dēļ, ka jā, patiešām vēlos būt kopā ar šo cilvēku.Tas būtu tā jauki. |
27.3.08 21:57Rīts trakoti jauks. Nu patīk man tie agrie rīti, pat ja ir jābrauc uz skolu un īsti negribas celties. Vismaz nav sajūta, ka kaut kas ir nogulēts un diena līdz ar to arī garāka.Balta pasaka. Bridu uz autobusu pa riktīgām kupenām. Mazliet jau žēl, ka ap pusdienlaiku jau viss sāka kust un pārvērsties briesmīgā žļurgā. Bet rīts..rīts visu atsver. Spoža, silta saule un baltums visapkārt. Jūsmoju kā mazs bērns. Un jūtu, ka tas baltums, vieglums un gaišums ienācis arī manī. Tā labi un jauki. Baltais ir pamats, uz kura krāsot savas krāsas. No jauna. Daudz krāsu. Un spilgtas. Varbūt vienkārši pārelpojusies svaigo gaisu. :) PS. Un tagad pavisam skaidrs, kas notiek pēc nieka 4 mēnešiem. Atnāca ziņa, ka piešķirta Erasmus stipendija. Domās jau kārtoju koferus, tikai žēl, ka sev mīļos nevar ietilpināt kādā nodalījumā. Taču tā būs iespēja kļūt vēl patstāvīgākai un pašai tikt ar visu galā. Ar vienu kāju jau dejoju salsu Porto. ;) |
26.3.08 22:18Mani fascinē cosmopolitan.lv lapa. Kad nepieciešama smieklu deva, tad īstā vieta, kur palasīties. Sarunu temati tur ir ko vērts. :DKārtīga ziema šodien. Pamanījos pa āru izstaigāties un apsnigt tā kārtīgi- slapji cimdi, šalle..viss! Bet sajūtas patīkamas. Un tā nav īsta ziema, ja kaut reizi nav nokrists. Tad nu šodien arī bija tāds skaists un smieklīgs kritiens. Nu kā pieklājas. ;) Piesnidzis parks. Neskartas un baltas kupenas. Piesniguši egļu zari. Balta pasaka. Balti ceļi un siltuma, gaišuma sajūta. Tā viegli. Vismaz apkārt, ja ne man pašai. Eh.. vienu tādu baltuma, viegluma sajūtu iekšā! |
24.3.08 11:45Cilvēki, tāpat kā lietas, priekšmeti, drēbes, apnīk un nonēsājas. Vai arī to ir sakrājies tik daudz, ka pašam nav vietas un palicis grūti elpot. Jātaisa lielā pavasara tīrīšana un revidēšana, tikai izmest kaut ko pavisam ārā ir ļoti grūti. Vieglāk jau ir nolikt malā. Lai pastāv vēlākam laikam- a ja nu noderēs. Bet nenoder taču! Trūkst pirmā svaiguma un nepazūd sildītas vakardienas zupas sajūta. Saņemties izmest uzreiz un pavisam. Nedomājot un nežēlojot. Jo vietā vienmēr nāks kas cits. Agrāk vai vēlāk.Šodien sāku. Daudz lietu jau izmests. Ar katru nākamo paliek vieglāk. Un šobrīd ir tā, ka it kā vairs nav vairs no kā atbrīvoties, palicis vien vajadzīgais. Taču iepatikās process. Un vieglāk elpot. Un jau kādu brīdi trinos apkārt, meklēju, ko vēl varētu izmest. Izmest, izmest, izmest.. tāds jauks vārds. Palicis vēl viens stūrītis. Izmest vai atstāt ar domu, ka vēl var noderēt? Jo ar cilvēkiem tāpat kā ar lietām.. Ārā turpinās fantastiska ziema. Šodien man patīk. Acis žilbst no saules apmirdzētā sniega. Agrs rīts, lielā tīrīšana paveikta, nu var iet laukā uzkrāt spēkus un smelties enerģiju. Kā jau saules baterijai tas pieklājas. :) |
23.3.08 23:13Saka, ka braukšana prom ir sava veida bēgšana prom no kaut kā. Varbūt arī.Varbūt Porto ir mans salmiņš, pie kura pieķerties, lai tiktu augšā. |
23.3.08 17:11Jūra, mana jūra. Vējš un miers. Kur vēl labāku svētdienu!Un pusdienas pie omītes. Pie viņas vienmēr tik silti un jauki. Var redzēt, ka gaidījusi ļoti. Aiz loga tik lēni un mierīgi krīt sniegs. Un pēkšņi sajūtos atkal kā maza meitene, kura gaida, tic un cer. Sapņi un brīnumi. Viss taču vēl būs labi. Labi. Būs! Jābūt! |
22.3.08 22:38Nokrāsojām olas jau šovakar. Tā pa dabīgo (dabisko?)- sīpolu mizas, visādi zaļumi, pārslas, putraimi, tēja, kafija. Rezultāts gana interesants un tikai viena saplīsusi. Pat brālis piedalījās, kurš parasti pavīpsnā par šādām izdarībām. Un pārsteidza tas, ar cik lielu rūpību viņš šim procesam piegāja. Tāda necerēti ģimeniska sestdiena. |
22.3.08 18:40Feeling that I belong..Sajutu, ka mani gaida mājās. Bieži tā nav. Šobrīd visiem ir laiks vienam priekš otra. Kaut vai uz brīvdienu rēķina. Kaut mazliet, bet arī tas ir daudz. Vismaz man. Kopā ar mammu izcepām pīrādziņus un medus kūku. Kā tad, kad man bija vēl pavisam maz gadu. Tā silti. Vēlāk krāsosim olas un rīt dosimies ciemā pie omītes. Derētu arī šūpoles. Mazais mieriņš turpinās. Un turpina snigt. Daba, šķiet, sajukusi prātā. |
21.3.08 10:38Brīvdienu un tāda maza mieriņa sajūta.Atļaušos neko nedarīt vai vismaz darīt mazāk. Aizmirst par darāmo darbu kaudzīti. Tad jau atkal pēc tam saraus. Bet salsa vakarā tik un tā būs. Mana piektdienu atkarība un lidojums. |
Powered by Sviesta Ciba