20.4.08 01:21Būs tā, kā nekad. Būs savādāk, būs labāk un laimīgāk. |
Ikdienas pieturzīmes
Jaunākais
17.4.08 16:10Man ļoti nepatīk piedzērušies cilvēki. Viņi šķiet pretīgi. Un man no tādiem ir bail, jo tu nekad nevari zināt, kas tādam var ienākt prātā. Taču vienlaikus man viņu ir žēl.Bet varbūt vienkārši tās ir atmiņas, kuru dēļ nevēlos šādus cilvēkus redzēt savā tuvumā. Pārāk atgādina visu to, ko cenšos aizmirst un izdzēst. |
15.4.08 22:47Liepājas teātra viesizrāde "CV". Īstenībā grūti aprakstīt, izteikt vārdos, cik ļoti man patika un cik ļoti aizķēra. Visa tā atmosfēra. Fantastiski aktieri, īpaši Egons Dombrovskis.Visprecīzāk par izrādi pasaka šis - "Tā ir izrāde, kas iebelž. Pamatīgi, bet maigi. Ar Čehovu. Trāpot ne tikai prātā, bet arī sirdī." Nevar nepiekrist. |
14.4.08 21:44Šeit es kaut kā pēdējā gada laikā jūtos vislabāk. Valmiera. Nu ir šeit miers, ir.Un tāda īpaša sajūta. |
13.4.08 16:38Kas to būtu domājis, ka augļu tējas vietā priekšroku tagad dodu zaļajai?Un beidzot tiku pie ābolīšauskariem! :)) |
13.4.08 16:17Pelēks un smidzina lietus.Tādās dienās darīt negribas pilnīgi neko, bet jāpiespiež sevi vismaz izmest kādu riņķi un paelpot svaigu gaisu. |
12.4.08 23:49Hurt myself again today../Be my friend Hold me, wrap me up Unfold me I am small and needy Warm me up And breathe me/ |
12.4.08 19:09Kronis visam bija šis rīts un brauciens uz mājām. Viņam arī noteikti bija jābūt stacijā, jābrauc noteikti ar to pašu vilcienu, kur, protams, neizbēgami un loģiski bija tas, ka visu ceļu viņš sēdēja man pretī.Kā saka, Mērfija likums- kad tu nevēlies redzēt kādu cilvēku, tieši viņu tu arī redzēsi. Nē, nu ir jau ok. Acis viņam joprojām trakoti skaistas un mīlīgas. Mana vājība. Un jā, vēl rokas. |
12.4.08 00:04Nē nu vispār.. nākamajā semestrī viņiem ir mazliet mainīti kursi, līdz ar to nav visi manis norādītie. Tāpat arī ects skaits. Kaut kas neriktīgs. :( |
11.4.08 22:13Gribas vienkārši mieru. Iekšēju. Tik vien. |
11.4.08 21:56 - akadēmiskiSkolas e-pasta sistēma nobrukusi. Rezultātā tukša pastkastīte un visi svarīgie meili nu ir pazuduši. Nu "jauki", ko tur vēl piebilst.Paspēju arī jau sabēdāties un izdomāt krustu šķērsu, ka nu būs jābrauc uz Vāciju, jo no Porto pilnībā nekādu ziņu, bet nē. Kā vilku piemin, tā šis klāt. Šeku reku beidzot sen gaidītais meils no Porto par visām reģistrācijām, termiņiem un velns viņ' zina ko. Brīvdienās ierakšos tajā visā, lai izpētītu, kas mani galu galā sagaida nākamajā semestrī. Āfrikas nedēļa arī noslēgusies. Patika, ļoti. Visādu foršu info uzzināju un jā, tā arī ir lieta, ko gribas piepildīt. Kad pērn rakstīju pieteikumu, mamma pateica stingru nē, ka man neesot tur ko meklēt. Man tam negribētos piekrist. Pavisam cita pasaule, diametrāli pretēja. Pat valstis, teritorijas un pilsētas. It kā viena otrai blakus, bet tik dažādas. Vienā bērni iet skolā un cilvēki brauc ar mašīnām, 10 minūšu brauciena attālumā jau skats pavisam citāds. Tika runāts arī par Latvijas iespējām attīstības sadarbībā, taču vai tad mums ir savādāk? Tāpat esam nabadzīga valsts, arī mums ir analfabēti, bērni, kuriem nav iespēju iet skolā, valstī ir korupcija, utt. Tāda pati vien Āfrika. Ai, par to varētu runāt un runāt. |
11.4.08 21:55Negribu, negribu, negribu.NĒ! |
11.4.08 21:53Spert soli atpakaļ ir krietni vien vieglāk, nekā uz priekšu. |
10.4.08 11:48Vieglāk jau ir bēgt no visa, nekā stāties pretī. Mans uzdevums- iemācīties palikt un nemeklēt vieglāko aizbēgšanas ceļu. Stāvēt stingri pretī, nenolaist acis. Neslēpties. |
7.4.08 23:38Viņa man pēdējās dienās ir daudz palīdzējusi. It kā pilnīgi svešs un nepazīstam cilvēks, taču tajā pašā laikā tik tuvs, jo saprot, ap ko lietas grozās. Kas lieliski saprot un spēj palīdzēt pasakot īstos vārdus īstajā laikā, kaut vai tikai virtuāli. |
7.4.08 23:35Izlādēšanās basketbola spēlē bija tieši tas, kas vajadzīgs. Pēc tam tāds enerģijas lādiņš, mazliet čerkstoša balss un sāpošas rokas.Man bija nojausma, kas viņa ir. Manas aizdomas apstiprinājās. Nu ko lai saka, visnotaļ jauka meitene. Tagad tikai nesākt salīdzināt sevi ar viņu. Es esmu es un viņa ir viņa. Un arī viņš ir tikai cilvēks. Vismaz mana sirds ir mierīga, jo es mēģināju, pateicu viņam. Nu ka nav, tad nav. Noturēties un nedarīt muļķības. Spēku un drosmi. Uzņemties atbildību par sevi. Nedarīt pāri sev un līdz ar to arī citiem. Spēku un vēlreiz spēku. Un ticību sev, ka šoreiz izdosies. |
7.4.08 23:33Hotel Rwanda Āfrikas nedēļas ietvaros. Emocionāli paņemoša.Ir ko padomāt un pārdomāt. |
7.4.08 13:02Impossible is nothing.Es arī gribu. Un vajag. Pārkāpt un atstāt to visu tur, kur tas sākās. Ja tā padomā, tik ilgs laiks.. laiks, kurš izniekots, kura laikā varētu darīt tik daudz ko citu. Bet no otras puses, šis laiks arī ir kaut ko iemācījis. Saprast, kam ir nozīme un kam nav. Kas ir svarīgi un kas nav. |
6.4.08 00:38 ( kaut kā tā ) |
5.4.08 21:58Žēl, ka nav tik vienkārši- man patīk viņš, viņam patīku es un visi laimīgi. Trakoti vienkārši. Bet nav, nav tā. Un tas visu padara tik sarežģītu.Ko viņš ar mani izdarījis? Nohipnotizējis? Vai varbūt viņam kabatā magnēts, ka mani vilktin velk pie viņa? |
Powered by Sviesta Ciba