Ikdienas pieturzīmes

Jaunākais

21.3.08 10:27

Negribas un arī cenšos nedarīt vairs sev pāri.
Par to šodien esmu pelnījusi ziedošu, smaržīgu narcisi! :)
Izskatās pēc varen jaukas dienas. Saule, koši zilās debesis un mākoņpūkas vien tam ir pamats.
Un gribas smaidīt. Tāpat vien- par neko. Priekā! :)

20.3.08 18:31

Es izlūdzos vienu brīdi miera šajā ņirboņā, apstāšanās brīdi, vienu sastinguma brīdi.
Es izlūdzos nejust šos taureņus, neredzēt viņu krāsas, nedzirdēt čaboņu, es izlūdzos nesajust.
Es izlūdzos ne negribēt viņus, ne gribēt – lai viņi ir, kā ir, lai es esmu, kā esmu.
Lai es nemīlu viņus, vienu brīdi lai es nemīlu viņus, vienu mirkli lai viņi izlūst man, izgaist un es palieku viens vienīgs.
Es izlūdzos vienu brīdi, lai es palieku viens vienīgs – taureņu vidū brīvs bez taureņiem.
Ak, es trenēju savu redzi, lai es varētu neredzēt. Es modinu savu dzirdi, lai es varētu nedzirdēt. Un es izlūdzos sev vārdu, kas nesauc vārdā. Saki, ka esmu apklusis. Saki, ka esi apklusis. Saki, ka ir kluss.

/Imants Ziedonis/

18.3.08 20:08

Viņš nesaprotot, kāpēc es esmu viena.
Labs jautājums. Es arī nē. Vajadzēja atbildēt- tāpēc, ka tu neesi ar mani.

Šodien satiekot viņu kaut kas iekšā notrīcēja. Nevaru tik viegli nedomāt.

18.3.08 19:35 - gara otrdiena

Nu neprotu es runāt, nu neprotu. Nekādas spožās uzstāšanās auditorijas priekšā no manis nevar prasīt. Daudz vēl jāmācās, jāvingrinās. Bet kaut kas nav. Varbūt tas vienkārši nav priekš manis..

Un man jāiemācās nebūt tik prasīgai no citiem, tā es kaitēju arī sev, ne tikai apkārtējiem. Ja pret sevi man ir augstas prasības un latiņu uzstādījumi, tad man jāsaprot, ka citiem tā nav.

Kopš bērnības skandēts un ieaudzināts, ka jāizdara viss pēc iespējas labāk, jābūt tādai un šitādai, mūžīgie salīdzinājumi un paraugi, piemēri. Tikai kurā brīdī pazudu es pati? Kurā brīdī pakļāvos prasībām? Jāsāk sevi pāraudzināt, jo no tā visa esmu pārgurusi.

18.3.08 00:49

Ar katru jaunu interviju paņemu no cilvēkiem arī sev kaut ko.
Skatījumu uz lietām, uz pasauli. Noder, liekot kopā savas puzles gabaliņus.

Un man sāk iepatikties savi uzrakstītie darbi. Lielā paškritika mazinās. Nezinu gan cik tas labi vai slikti. Bet vismaz vairs nesaku, ka tas, ko daru, ir galīgi garām.

18.3.08 00:48

Izturēšu. Jāvar.
Krievu val. mutiskais stāstījums, eksāmens reklāmā un prezentācija organizāciju komunikācijā.
Gara rītdiena/šodiena. Jāvar.

14.3.08 22:29

Uzpūta vien viegla vēja pūsma un sagruva lēnām, rūpīgi būvētais kāršu namiņš.
Likās, ka pamati šoreiz būs stabili ielikti. Ha! Nesanāca no manis nekāds dižais celtnieks.
Bet es sākšu no jauna. Atkal un atkal. Dienu no dienas, kamēr tas būs stabils.

11.3.08 22:34

Šodien laiks jau no paša rīta burvīgs. Un sajūta, ka nu IR, ir! Tas gaiss!

10.3.08 22:54

Salsa. Mana pēdējā laika mīlestība un pozitīvā atkarība.
Pēc nodarbībām pāris cm virs grīdas/zemes.
Ceturtdien pabiju vēl Rīgā uz nodarbību pie Timothy no Holandes. Nu tas bija kaut kas. Nenoskatīties. Un saprast, ka līdz tādai dejošanai darba vēl krietni daudz. Bet gribu tā.
Un pēc tam vēl turpinājumā salsas vakars. Atmosfēra nu gluži kā filmā- tikai tāda mūzika un visapkārt tikai salsa. Uz brīdi sajūties kā "Netīrajās dejās".

9.3.08 16:26

Visas atbildes jau īstenībā pašai zināmas. Tikai kāpēc vajag gaidīt, līdz tās pasaka kāds cits?

7.3.08 13:25

Šī nav teātra izrāde, viņš nav aktieris un es neesmu režisore.

7.3.08 01:58

Allaž ir jāiet uz priekšu un jācīnās. Pamest vietu, kurā tu jūties apmierināts ar sevi un visu pasauli. Ej tur, kur tev ir bail: plāns ledus vai lapsenes..
/Ēriks Stendzenieks/

7.3.08 01:56

Nogurusi un pārgurusi no visa un visiem. Iztukšota. Bet darāmo darbu kaudzīte nemaz netaisās sarukt. Tieši otrādi.
Un ārā notiek kaut kas mistisks. Nepavisam ne pavasaris. Un es jau sadomājos, ka marta pusē jau kurpēm putekļus varēs notraukt un ziemas jakas/zābakus noslēpt skapja tālākajā stūrī. Nekā! Rādās, ka ziema tikai tagad attapusies.
Bet es nečīkstēšu un ieņemšu zemo startu, lai pavisam drīz dotu arī zaļo gaismu.

6.3.08 13:06

Arvien vairāk iepatīkas pirkt pārtikas produktus tirgū vai mazos veikaliņos. Tā patīkamāk.
Apnicis lielveikalu bezpersoniskums un konveijers.
Šeit ar tevi parunājas un tu vari redzēt un sajust tik daudz dažādas dzīves.

5.3.08 23:20 - teātris

"Trīs māsas" Valmieras teātrī. Patika ļoti, ļoti. Aizķēra. Un padomāt tagad arī ir par ko. Tik daudz labu atziņu sev. Tieši tagad, kad sāku būvēt visu no jauna.

Varbūt, ka mēs nemaz neesam. Varbūt mums tikai liekas, ka mēs esam..
Šeit tu nevienu nepazīsti un tevi neviens nepazīst, bet tu jūties piederīgs. Bet tur..tu visus pazīsti un tevi visi pazīst, bet vienalga tu nejūties piederīgs..
/pāris domas no izrādes/

5.3.08 09:33

Ņem dzīvi savās rokās! Tā ir Tava dzīve. Tu nedzīvo,lai piepildītu citu gaidas. Nedzīvo ne savas mātes, ne sava tēva, bet dzīvo SAVU!
Izskalo ārā visus vecos ierakstus, iztaisno prātu! Sāc dzīvi no šī brīža, it kā Tu neko nezinātu, it kā Tev neko nebūtu mācījuši.

-Indiešu filozofs Osho -

5.3.08 09:22

Soli pa solim, katru dienu,ko klāt, es skalošu sev smadzenes. Iemācīšos priecāties par peļķi lietainā dienā un novērtēt visu,kas man ir dots,apzinoties arī to,ko varu izdarīt vēl.

Es gribu un varu būt es pati. Pati sev paraugs. Es būšu.

4.3.08 21:05

Nu tā- es braucu uz Portugāli! :)

Šodien bija Erasmus pārrunas. Joprojām nevaru aptvert, ka nākošais mācību semestris nesāksies LV.
Bailes būs, bet visam pāri liels prieks. Varbūt vides maiņa visam nāks tikai par labu. :)

4.3.08 07:43

Katrs jauns rīts uzaust arvien saulaināks.
Katra jauna diena, par ko mācīties priecāties un lieki neizniekot.
Sākt novērtēt!

Un kopš sestdienas man ir iepaticies runāt par sevi un savām sajūtām, tās neslēpt un atklāt, jo tā sajūta pēc pateiktā ir tik brīva un viegla. Tikai par vienu gan joprojām kuš! Bet gan ar laiku arī par to.

3.3.08 22:23

Tad, kad vairāk nevar, vēl mazliet vajag.
Powered by Sviesta Ciba