Ikdienas pieturzīmes

Jaunākais

2.3.08 14:45

Turpinu martu- pārmaiņu mēnesi sevī un sev apkārt.
Plāniņš uzmests, bet tikai pamatlietas, jo nevar jau zinat, kā no vienas lietas attīstīsies pārējais.
Atslēgas vārdi- brīvāk, vieglāk.

2.3.08 14:38

Žēl, ka botas nepaņēmu uz mājām. Varētu iet izskrieties, jo tas riktīgi palīdz pret visām bēdām.
Nu neko, vismaz tāpat jāiet izstaigāties.
Būs oki. Vakardiena paliek vakardienā. Tai vienkārši tur jāpaliek.

2.3.08 02:33

Ja pirmīt es spēju savākties, tad šobrīd jau vairs ne.
Tagad, kad neviens neredz, var brīvi ļaut asarām ritēt pār vaigiem.
Bet būs labi. Jāizsāp arī šis.

1.3.08 19:26

Cilvēki galu galā šajā dzīvē nāk un iet. Jāiemācās nepieķerties par daudz. Lai nesāp. Bet kaut kā neizdodas.

1.3.08 19:20

Nu tas tika pateikts un sajūta ir labāka par labu. Tāds mieriņš. :)
Es jau zināju, ka viņš nevar atbildēt ar to pašu, bet nu galvenais, ka pateikts un miers. Un viņš to esot nojautis. Bet ko nu tur vairs.
Marts- pārmaiņu mēnesis. Galvenokārt sevī. Teikt visu, ko domāju, ilgi nedomājot, nepārdomājot. Nenožēlot.
Tikšu galā. Šodien gan iedzeršu mazliet vairāk kā vajadzētu.
Vismaz viņš apsolīja, ka attieksme pret mani nemainīsiesun vienvirziena biļete prom no Latvijas man nav jāpērk. :)
Ai, jūtos vairāk nekā labi. Tas nu izdarīts.

1.3.08 18:09 - doma laba

"Nekas nav tik viegli kā atrast ceļu tumsā. Dienasgaismā tevi moka šaubas. Tu paļaujies uz citu pēdām, citu riteņu sliedi, cita atstātām zīmēm, vai arī tu ilgi domā: paļauties? nepaļauties? iet tur? vai neiet? Vai tie ir bijuši gudrāki, kas tur gājuši? Tu to nezini. Tu notici iebrauktajam ceļam, bet tas pēc pāris km griežas atpakaļ- redzi, visi ir tai ticējuši, tai iebrauktajai sliedei, un visi ir pievīlušies. Jo nekur tā nenoved. Diena ir krustceļu nelaime, rādītāju šaubas, nokrituša piliena sairšana. Es eju naktī, un nekas nav tik viegli kā atrast ceļu naktī. Es paļaujos uz savām kājām, es paļaujos uz savām acīm- man nav cita, uz ko paļauties tumsā un naktī. Kas ir diena? Tā ir citu cilvēku pieredze. Bet naktī ir mana pieredze un tikai mans ceļš. Visu var tumsā pazaudēt, bet sevi- tikai atrast.."
/Imants Ziedonis/

1.3.08 16:04

Every second chance begins with a first step.
/Step up/

1.3.08 09:03

Cīnos ar sevi par sevi.

1.3.08 00:13

Nu nesanāca, kā cerēts, jo tiekoties nebijām vieni.
Tagad ir iespēja tikai virtuālā ceļā, ja jorojām gribu to visu teikt tieši šodien.
Bet nebūs to emociju, kas būtu tiešā kontaktā.
Fak, nu ko darīt- šodien spert laukā kauč skaipā vai tomēr paciesties līdz nākamajai nedēļai?

29.2.08 15:50

Šodien īpašā diena- 29.02.
Un šodien tad arī viss tiks pateikts. Ceru, ka puiku pārāk nenobiedēšu un nesamulsināšu.
Mjā, būs dziļi jāievelk elpa. Bet tas ir jāizdara un viss.
Ir ir, nav nav un dzīvo tālāk!

28.2.08 17:00

Pagaidām turos labi, kaut gan ir baaaigi grūti.
Bet ir motivācija un tas ir labi.

Otrdien jāiet runāt par Erasmus- par izvēlēto skolu, kursiem, motivāciju un psiholoģisko briedumu :D
Nu redzēs, ko tad izlems.

25.2.08 17:34

Nav labi, nav. Jūtu, ka arvien vairāk slīdu atpakaļ.
Nemāku cīnīties. Viss tikai šķita vienkārši. Nekā, mīļā!
Tas ir grūtāk par grūtu. Nu teorētiski jau zinu, kas man jādara, bet ar to praktisko- ui,ui,ui.
Auzu laukā kārtīgā.
Sava veida atkarība? Varbūt. Tāda nu Tā ir. Iedod tikai Tai mazo pirkstiņu, Tā paņems visu roku, ja ne vairāk.

24.2.08 20:48

Šonedēļ visa par daudz.
Vajadzētu pirms-pavasara iekšējo tīrīšanu. Izkrāmēt savus plauktiņus tukšus un salikt tajos visu pa jaunu, lieko bez žēlošanas un apdoma izlidināt laukā. Lai kādu brīdi pat pastāv tukšs un piepildīt tikai ar to, kas patiešām ir vajadzīgs. Sev.
Uz brīdi līdz vanna un burbuļbumbas plus kakao vai silts piens ar kanēli. Tad kaut nedaudz ir tā miera sajūta, ka viss taču būs labi. Ieritināties kāda azotē. Vislabāk jau mammas, ar zaķi padusē. Justies maziņai. Tad, kad tik daudz kas bija nenozīmīgs, tad, kad viss tika uztverts daudz vieglāk. Tagad ir pavisam citādi.

24.2.08 16:20

Es gribētu būt stipra. Ļoti.
Bet ar gribēšanu vien ir par maz. Jādara.
Bet kā lai to iemācās?

23.2.08 21:12

Tik ļoti bail par sevi. Ka drīz vairs nespēšu sev palīdzēt. Un ko tad?

23.2.08 19:33

Jūtos kā saules baterija, kura bez saules un siltuma nīkst laukā.
Gribas ātrāk pavasari, ja reiz šī gada ziema tā sapurgāta.

Mjā, bet darāmā vēl daudz. Reklāma daudz maz pabeigta, tagad var ķerties klāt teksta kopsavilkumam. Rītdienai tad paliktu org kom teoriju salīdzinājums. Plāniņš jau labs, nu redzēs kā ar realizēšanu. Tikai miegs gan nāk dikti. Bet tos enerģijas draņķus nu negribas vairs liet sevī. Atkal uznācis veselīgais periods.

Un tā portugāļu valoda mani sāk biedēt. Saudações! Prazer em conhecer! Eu sou Elina. Até mais tarde. :D
Ārprāts!

22.2.08 21:31

Felipe man skypā māca portugāļu valodu, sūta mācību materiālus un smejas par mani.
Bāc, tā valoda ir grūtāka, nekā sākumā šķita. :)

Un salsa iepatīkas arvien vairāk. Tā mūzika, kustības.. kas tāds, kas aizrauj. Kaut gan brīžiem tomēr apnīk, ka vīrietis ir noteicējs.

21.2.08 23:14

Jā, jā. Apstiprinājās manas aizdomas, ka viņš atkal ir no tiem aizņemtajiem. Nu atkal jau. Neveicas man nu ne pa kam.
Tagad tikai tikt tam veiksmīgi pāri, neatkārtojot tās kļūdas, kas pieļautas iepriekš līdzīgās situācijās. Tikt pāri tam trauslajam ledum, pa kuru šobrīd vēl staigāju.
Taču beidzot ir viens cilvēks, ar kuru pavisam atklāti varu par to parunāt. Kurš saprot un palīdz kaut vai tikai ar to, ka uzklausa pat neko nesakot. Un dīvainākais, ka viņa ir cilvēks, kuru iepazinu tikai šogad. Bet viņa zina krietni vien vairāk, nekā jebkurš cits.

18.2.08 22:28

Man pavisam noteikti ir paveicies ar tiem cilvēkiem, kas man ir apkārt.
Visnegaidītākais un visjaukākais dzimšanas dienas pārsteigums- ierodoties šorīt ap 9 kojās, mani sagaida dziesma, kūka ar iedegtām svecītēm, un visa istaba vienos balonos un krepapīra virtenēs. Nu emocijas ne pa jokam. Un tagad dzīvojos kā tādā ne-realitātē. Apkārt baloni, lentas, ziedi, rotaļlietas.
Tam plusā vēl viena īpašā taureņdāvana.
Īstie cilvēki, īstās sajūtas.
Mani cilvēki. :)

17.2.08 19:05

Vienkārši jauka dzimšanas diena. Ar to bērna prieku un sajūtu sirsniņā.
Kad pašam nekas nav jādara un viss tiek izdarīts tavā vietā.
Bez pārspīlējumiem, vienkārši un jauki. Ar gandrīz visiem man mīļajiem un tuvajiem.
Un neko vairāk nevajag. Nevajag man nez kādu šiku.
Protams, atcerējās par taureņiem (kas man tagad ir visādās variācijās), tulpēm un Martini asti. ;)
Jau liela meitene, bet ar bērna skatu. 20 svecītēm kūkā. Un divas vēlēšanās.
Current Music: tracy chapman- fast car
Powered by Sviesta Ciba