11:51 - Industrial aftercare
Meistars ieteica 2x dienā pabīdīt un tīrīt arī pašu stieni, that mf painful as shit. Kādam ir pieredze un padomi prātīgai pirmo dienu kopšanai?
Meistars ieteica 2x dienā pabīdīt un tīrīt arī pašu stieni, that mf painful as shit. Kādam ir pieredze un padomi prātīgai pirmo dienu kopšanai?
Kamēr K. fonā zīmē sulīgu (viņa vārdiem ‘juicy’) picas gabalu un skan čipša un dullā asaras, es apguļos, lai padomātu. Es nereti piefiksēju brīžus, kuros no tagadnes iekrītu atmiņās. Krišana līdzinās pastaigai izdegušā purvā, kurā solis klusi un piepeši pazūd sfagnu pelnos. Es nekad neesmu staigājusi pa nesen izdegušu purvu, atceros tikai stāstu, kurā līdzīgā situācijā purva gājējs vairs nepamodās dzīvs. Tas ir viens no tiem stāstiem, kas pielīp, līdzīgi kā tie stāsti, kurus mutiskā mantojumā nodod vectēvs. Piemēram, par bēdīgi slaveno Upīti, kuram nesis šņabi un sastapis to puspliku sēžam zem galda, kamēr blakus gultā ar kājām platā leņķī gulējusi sieviete. Bet pirms purva un Upīša pieminēšanas, es iekritu gadu vecās atmiņās. Ikdienišķo raudāšanu un to nelaimīgo praida dienu ar diviem aliem un elpas trūkumu. Kad I. ar mani jebkādā veidā mēģina sakontaktēties, es atceros to visu. Jā, es nenoliedzu savu līdzatbildību, bet jēziņ, cik ļoti tas viss mani sāpināja, izmocīja, grauza. Man šķiet, es vairs nepārmetu, varbūt esmu piedevusi, bet reizē es kā cūkkārpas pēdējā cīņā esmu apvilkusi ap sevi kupolu, kas spīdīgs kā ziepju burbulis.
Gadu vēlāk.. man ir grūti atsaukt atmiņā, kad raudāju pēdējo reizi. Es zinu, ka pirms nepilnas nedēļas raudāju no aizkustinājuma. Vismaz divreiz. Gadu vēlāk es ikdienišķi nodomāju, ka gribu, lai šī dzīve ilgst vēl labu brīdi. Es gribu vest viņu pēc auglīšiem naktī vēl neskaitāmas reizes. Es gribu viņu celt nost no visiem kokiem, kuros viņai sagribēsies uzkāpt. Es gribu būt starp grāmatām, es gribu uzņemt zīmīgas bildes, es gribu uztaisīt to kolāžu, es gribu appētīt dabu un piedzīvot biotopus, es gribu vēl ļoti daudz ko.
kā jūtubē atrast normālas līgotnes, kas nav a la Drēģeris ar rumpi pumpi vai arī akadēmiskais koris? (vēlams komplektos, nevis pa vienai)
Nobanot varēja tikai, ja kāds atstāj komentāru tavā cibā, jeb bija kaut kāds vēl veids? Lapas kartē kaut kā nespēju ieraudzīt.
Ļoti specializēts jautājums, bet vai kādam, kas kādreiz darbojās Papardes Ziedā, gadījumā nav saglabājušās koka loceklīšu bildes? Varbūt kāds, kas bijis Papardes Zieda vienaudžu izglītības programmā, pamanījās vienu nofočēt? Asking for a friend.
Ingmārs Freimanis savā dzejā izmanto kontrastus, pārspīlējumus un paradoksus, lai parodētu sevi un savu dzīvi. Piemēram, dzejolis "Diemžēl darbā" sākas ar banālu situāciju, kurā dzejnieks jūtas slikti un dodas mājās agrāk, bet beidzas ar pārsteidzošu un šokējošu atklāsmi, ka viņš ir miris un atrodas kapos. Šis dzejolis izsmej savu depresiju un bezcerību ar pārslēgšanos no reālās uz fantastisko pasauli. Arī dzejolis "Nu paša sevis uzbrukums" ir pašironisks, jo tajā dzejnieks izteic savu neapmierinātību ar sevi un savu talantu ar retoriskiem jautājumiem un absurdiem salīdzinājumiem. Viņš sevi salīdzina ar vāju ienaidnieku un lūdz atbildes uz nesakarīgiem jautājumiem par dzīvi. Šis dzejolis parodē savu eksistenciālo krīzi un nespēju atrast jēgu savam darbam.
Miegainības testā ieguvu 8 punktus. Mājas darbā miega apnojas tests. Drusku vēlāk viņa uzkāpa ceriņā un netika vairs lejā. Mazliet kā ceļamkrāns palīdzēju ar nokļūšanu uz zemes.
Neatradu laimītes ceriņos, bet citur.
Vai kāds ir lietojis online mašīntranskripcijas servisus video/audio latviešu valodā, un var ko ieteikt?
Es skatos, ir, piemēram, tāds simonsays.com , bet nav ne jausmas, cik labi transkribē LV.