elpojutrakumu
elpojutrakumu
- beidzu rakstīt
- 5/7/16 10:32 pm
- es beidzu rakstīt, jo vairāk to negribēju
bet tagad es gribu.
un es gribu pabeigt stāstu par CW, jo jau tagad viss sāk piemirsties, bet nojauta saka, ka pirmo 2 dienu atskats nākamo 4 gadu mājās būtu vērtīga lieta
pirms 4 mēnešiem:
sestdiena
Rīts sākās ar brokastīm un sarunām ar pieklājīgo puisi no Polijas, kas mācās Anglijā (arī ietilpst TOP5, bet ļoti atšķirīgs puisis no visiem, kurus jebkad esmu satikusi). Australian guy nesēdēja pie mūsu galdiņa, kaut arī viņam vajadzēja, jo bijām vienā grupā. Toreiz piefiksēju sevi pie domas, ka gribētu, lai viņš sēž kopā ar mums. Un, ak dies, es sev tik ļoti pārmetu, ka ļauju sev tik viegli iemīļot kādu, jo biju taču atbraukusi iestāties univeristātē, nevis mīļoties ar kādu. Un, fui, bet atskatoties uz sevi, varu teikt, ka laikam jau biju ļoti izmisusi tajā dzīves laikā. Vēlāk devāmies, manuprāt, pilnīgi nevajadzīgā pilsētas apskatē, to tikai izbraucot ar autobusu un tiekot līdz lielajam teātrim. Tur visi uzņēma bildes ar pilsētu fonā, kas man pat nelikās skaista. Visa pārējo dienu apavadījā campusā. protams, izņemot vakaru, bet par to pēc tam. Mums bija tūre pa universitātes telpām un iespējām, ko tur un kā var darīt. Jāatzīst, ka tāgan bija patiesi lieliska, jo tur ir ne tikai ultra-mega fiziķu un ķīmiķu labaratorija, bet arī profesionālā ierakstu studija, teātra studija, galdniecības un šūšanas materiāli... viss, viss, ko vien var gribēt no sapņu augstskolas. Lai gan doma par to, ka tieku nopirkta nepagaisa, likās pat labi pārdot sevi tai vietai. Pēc tam bija kārtējais laiks, kurā varēja aprunāties ar pašiem studentiem, ejot klāt stendiem, kuros viņi prezentāja ārpus stundu aktivitātes. Tajā laikā visvairāk centos runāties ar tiem cilvēkiem, kuri šķita par kaut ko atbildīgi, lai atstāstu pietiekami ieinterisētas meitenes tēlu. Šķiet tas izdevās. Pēc tam sekoja absolventu runas un dažādi stāsti par to, kā īsti ir tad, kad NYU ir tavas mājas. Dienas otrajā pusē mums bija jāraksta eseja un jādodas uz divām intervijām. Kopā tam bija atvēlētas3 stundas. Eseja bija jāraksta par attēlu, kuru izvēlējāmies no sienas un priešmetu, ko paņēmām no mājām un kā tie sasaistās ar NYU. Es savējo rakstīju pie galvenajām palmām, kur arī beidzot satiku brāli, kas gāja uz istabiņu no basketbola treniņa. Bija jauki viņu redzēt un atkal runāt latviski.
-
0 commentsLeave a comment
- 2/21/16 12:18 pm
- Pietrūkst mīlestība - veiksmīga vai neveiksmīga, bet pietrūkst velme satikties ar cilvēkiem.
Es gribu ātrāk braukt prom un es negribu braukt prom vispār.
Es gribu sakārtot istabu, bet es negribu, lai tajā valda sistēma.
Es gribu iet uz teātri, bet es negribu iet šodien.
Es gribu gulēt un vairs nekad necelties un es gribu mīties ar riteni līdz pasaules malai.
Es gribu būt pašpietiekama, bet es negribu būt viena.
Es gribu būt daļa no cilvēku grupas ar līdzīgām interesēm, bet es nezinu, kas ir manas intereses.
Es gribu saglabāt draudzību, bet es negribu to uzspiest.
Es gribu un negribu
un es lēnām jūku prātā
-
0 commentsLeave a comment
- CW
- 2/14/16 10:18 am
- Ir svētdienas rīts. Ir pagājui nedēļas kopš esmu atpakaļ no Candidate Weekend Abu Dhabi. Tad nu šis būs stāsts par to, kā tur īsti ir.
Mēģināšu šo veidot hronoloģiskā secībā.
ceturtdiena:
Bija nemierīgi gulēts, jo nevēlējos taču nokavēt lidmašīnu. Pavisam veiksmīgi un ātri sataisījos un precīzi 7.00 jau biju pie Luīzes mājām Stabu ielām, lai tālāk dotos uz lidostu. Lai gan abas nebijām īsti labi pazīstamas, sarunas vedās viegli un nepiespiesti. Lidostas kontrolei ātri tikām cauri un tad tikai atlika gaidīt. Ik pa mirklim pārmijām sajūsmas pilnus skatienus un komentārus, ka patiesi dodamies uz Abu Dhabi. Ceļš līdz Baltrkievijai bija īss un mēs to pavadījām sarunās un skatienos cauri logam. Baltkrievijas lidostā mums bija jāpavada 3 stundas. Apsēdāmies pie loga un vērojām, kā paceļas un nolaižas lidmašias, ik pa mirklim ieskanējās izmisušas sievietes balss cauri lidostas mikrafoniem, kas paziņajo par lidmašīnu drīzu pacelšanos. Stāvot rindā uz mūsu lidmašīnu, ievērojām kādu puisi, kas izskatījās mūsu vecumā, un Luīzei šķita, ka tas varētu būt lietuvietis, ko viņa iepriekš bija paskatījos facebookā. Piegāju klāt un jautāju `hey! are you going to Abu Dhabi?` viņš smaidīdams apstiprināja manu jautājumu, un jau nopratu, ka arī uz nākamo jautājumu sagaidīšu asptirpinošu atbildi, kas tā arī notika. Arī viņš devās uz CW. Nākamajās dienās parunājāmies vēl mazliet, viņš bija viens no retajiem tur, kas šķita patieis atklāts. Ja man jāizveido TOP 5 ar tuvāk iepazītajiem cilvēkiem CW, viņš noteikti tajā būtu.
Lidmašīna bija EPISKA - mīskti spilventiņi, televizori katram pasažierim, pusdienas un skaisti, smaržīgi stuarti. Man mugurā bija hoodijs un man šķita, ka neesmu piemēroti apģērbusies. Lidojām 5.5 stundas, kuru laikā paspēju pārlasīt NYU pieteikumu, pagulēt, noskatīties RIO un ar Luīzi sākt ievingrināt angļu valodu. Man nepatika runāt angliski tad, viss šķita pārlieku samākslots. Par laimi tas ātri mainījās. Izkāpjot no lidmašīnas mūs sagaidīja puisis uzvalkā ar lapu, uz kuras bija rakstīts NYU CW . Tajā brīdī CW sākās. Lidostā bija vēl daudz citi cilvēki, kas mūs gaidīja. Visi uzreiz vēlējās iepazīties. Viņi bija pārlieku draudzīgi jau sākumā. Centos neatpalikt. Spēlējam ņindzas, kamēr gaidījām pārējos. Es uzdevu dažus no saviem `pirmās reizes jautājumiem`, lai sarunas nebūtu tik tukšas. Braucot uz NYU, apsēdos blakus kādai indietei, kas šķita ļoti jauka, un, lai gan saruna izklausījās vairāk kā intevrija, tāpat bija jauki. Nonākot campusā sajutu nākotnes dvesmu, viss šķita ļoti modernizēts un tāds, kā varētu izskatīties, kad cilvēce būs iztērējusi visus pasaules devumus. Dodoties uz mūsu māju, satiku brāli, kuram bija uzzīmētas ūsiņas uz sejas, mēs tikai saskatījāmies. Ejot prom no viņa, dzirdēju, ka viņš saka kādam `see - that is my sister`. Bija patīkami viņu dzirdēt.
Mājā, kurā mitinājāmies jau daudzi kandidāti bija ieradušies. Mēs saņēmām somas, ūdens pudeles, grāmatiņas un kartiņas ar saviem vārdiem un istabu atslēdziņas. Mans roomates vēl nebija ieradies. Zināju, ka jāsāk strādāt pie mācīšanās tur, tādēl devos lejā uz chill roomu, kurā bija ēdiens, zemie dīvāniņi un paklāji. Tur bija ne tikai kandidāti, bet arī studenti zilos krekliņos, kas tur it kā bija, lai atbildētu uz visiem mūsu jautājumiem, bet, cik man iepriekš bija stāstīts, viņi darbojās arī kā spiegi. Darīju savu labāko, lai paliktu viņiem atmiņā. Ar lietuvieti diez gan ilgi iztaujājām puisi no amerikas par dzīvi NYU Abu Dhabi. Ar viņu bija tīri jauka saruna. Arī viņš netēloja, vismaz man tā šķita. Kad man likās, ka esmu jau pietiekami runājusies, devos atpakaļ uz istabiņu, lai sagatavotos nākamajai dienai. Neilgi pirms došanās gulēt ieradās arī ieradās istabiņas beidrene, kas bija ap plkst. 1.00. vārdu es tā arī neiegaumēju, bet viā bija no indijas un, kā nākamajās dienās pierādījās ļoti jauka un atklāta meitene. Devos gulēt.
Piektdiena.
Cēlāmies ar modinānātāju 6.45. 7.20 bija jābūt lejā. Mēs tur bijām tieši laikā. Brīnījos, kā citi cilvēki atļāvā kavēt pat vairāk par 10 minūtēm. Mēs tikām sadalīti grupiņās, mana grupiņa saucās `Liwa` (tā ir pilsēta UAE). Katrai grupiņai bija 3 vadītāji - divi zilos krekliņos (peer ambasidors - pašreizējie studenti), viens lillā krekliņā, kas ir kaut kas mazliet augstāk stāvošs. Pie brokastu galda mums pievienojās arī kandidāti, kas nebija laikā. starp tiem bija arī puisis, ko visu atlikušo CW saucu par `australian guy`. Manā TOP 5 no iepazītajiem cilvēkiem viņam ir godpilnā 1. vieta. Ar ko viņš izcēlās? (1) viņš ir no Austrālijas un viņam ir skaists akcents, (2) viņš ir pavadījis 2 nedēļas outdoorā bez jebkadām tehnoloģijām, vai līdzi paņemtiem ēdienem, (3) viņš netēloja, (4) arī viņš turp ceļā uz UAE noskatījās RIO. Pēc brokastīm sekoja dažādas cilvēku runas gan par to kas ir NYU Abu Dhabi un kā tas radās, gan par to, lai mēs esam mēs paši (šis ļoti daudziem neizdevās; jāatzīst, ka arī es pati šo brīžiem neizpildīju). Vēlāk bija sample class, kas pati par sevi bija interesanta, bet vispār briesmīga un pēc viņas es galīgi nejutos labi. Gan par to kādas ir manas izredzes uz NYU, gan to, ka man nepatīk cilvēki, gan to, ka jutos nopirkta. Tas tādēļ, ka klasē nebija mirklis, kad cilvēki apklustu, viņi visu laiku mēģināja izteikties un tas mani tik ļoti nokaitināja. Pusdienās apsēdos blakus meitenēm,ar kurām vēl nebiju runājusi, tas vēl tikai pastirpināja manu aizkaitinātību, jo nemitīgi uz riņķi gāja vieni un tie paši jautājumi `what is your name? how do you spell it? where you from? how was your flight? what kind of sample class did you have? how was it? ..`, tas bija tik neizsakāmi kaitinoši. Sapratu, ka man ir jāseņamas, tādēļ devos uz tualeti nomierināties, kas arī izdevās, jo tur satiku kādu vecāku sievieti, kas piedalās CW kā viesis no kādas skolas, lai saprastu, kas NYU Abu Dhabi ir. Tas bija tīri jauki. Tad arī satiku Shabby, kas ir meitene no Ungārijas, ar kuru man arī izveidojās draudzīgas attiecības, noteikti ietilpst manā TOP 5. Vakarā devāmies uz `dinner under the stars`, kas bija tuksnesī. Tas vakars bija lielisks. Laiku pavadīju ar australian guy, Shabby un vēl vienu meiteni, kurai neatceros ne vaŗdu, ne izcelsmes valsti, sauksim viņu par Y. Mēs gan jājām ar kamieli, gan uz manas rokas sēdēja piekūns ( viņam gan uz galvas bija maza cepurīte, kas aizsedza viņa acis, kas šo procesu nepadarīja jauku), gan mēs uzkāpām tuksneša kalnā. Tas starp citu, bija diezgan grūti. Tur bija arī iespēja pa šo kalnu doties lejā ar smilšu dēli. Man pašai nebija īsti bail, bet ļoti gribējās atrast kādu, kas to gribētu darīt ar mani. Tā kā šķita, ka ar australian guy jau esmu pavadījusi kopā pārāk daudz laika, nolēmu piedāvāt Y, viņa negribīgi piekrita. Kopā nobraucām un viņa bija tik priecīga un pateicīga, ka esmu viņu pierunājusi. Vēlreiz gan negribēja braukt. Tad mistiskā veidā atradu astralian guy un pierunāju arī viņu nobraukt lejā pa kalnu. Viņam gan bija mazliet bail un viņš ar dēli kalā devās ļoti negribīgi, bet, kad nobrauca, gluži tāpat kā Y bija pateicīgs, ka esmu viņu pierunājusi. Viņš mani sauca par `latvian girl`. Vēlāk australian guy piedāvāja man dealu, ja mēs abi tiekam iekšā tad nobrauksim no kalna pašas augšas. Es, protams, piekritu. Man ir jātiek vismaz tādēļ, lai atkal viņu satiktu. Vakariņās apsēdos blakus diviem cilvēkiem ar lillā krekliņiem , kaut vai tikai tādēļ, ka nebija īsti nekur citur kur sēdēt. Tagad prātoju, ka varbūt pārāk bieži draudzējos tieši ar viņiem. Bet viņi vismaz netēloja. Kādu mirkli visi dejoja milzīgā burzmā, kas bija patiesi jautri. Man blakus bija gan Shabby, gan australian guy. Pēc tuksneša devāmies uz mošeju, kas ir viņu pielūgšanas vieta. Meitenēm mugurā bija jāvelk melnais virskrekls un lakats, kas aizsedz matus. tur iekšā viss bija liels un krāšņs. Bagāti, patiesi bagāti viņi ir. Pašā vakarā atkal pavadīju laiku chill roomā, lai gan neizsakāmi nāca miegs. Biju tur tikai tādēl, ka zināju to, ka tas man dod vairāk punktus, laikam...
Devos gulēt vienā laikā ar savu roommatu.
-
0 commentsLeave a comment
- pimās dienas rīts
- 2/4/16 06:50 am
- Viss šis sākas. 3 dienu draudzīgais maratons sākas. Man ir jātiek iekšā. Solis tuvāk džungļiem. Lets do this !
-
0 commentsLeave a comment
- rīt
- 2/3/16 02:16 pm
- esmu mājās orto dienu. Man ir mazliet slikta dūša un sāpoša galva. Es nevaru atrast savu canon akumulatora LP-E19 lādētāju. Mamma ir nopirkusi brālim 15 šokolādes tāfelītes un 5 kg šokolādes konfektes no Laimas. Man tagad tas ir jāiedabū iekšā savā koferī. Rīt 9.35 izlidoju. Pēc tam pārsēžos Minskā un ar visām laika zonas maiņām būšu Abu Dhabi pēc 20:00 . Vēl tik daudz, kas jāizdara, bet man nekam no tā nav spēka. Šķiet es sevi taupu nākamajām trim dienām. Pēc tam jau esmu izplānojusi nākamo nedēļu tā, lai nebūtu jākavējas nezināšanā par rezultātu. Prātoju vai ņemt līdzi ukuleli vai neņemt..
Cik savādi ir tas, ka joprojām neesmu pateikusi saviem tuvākajiem draugiem, ka braucu. Man laikam ir problēmas, jo kādēļ tad man vispār viņi ir, ja es viņiem nestāstu kaut ko tik svarīgu.
Vakar zvanīja V un es biju manāmi nejauka. Ceru, ka tas palīdzēs, lai starp mums viss apstātos. Ja nē, tad man patiesi būs jāizdomā kāda runa. Uzreiz pēc tam zvanīju R, jo viņa ir šķiet vienīgā, ar kuru es vēlētos par šādām lietām parunāt. Turklāt viņai ļoti labi padodas šī draudzības daļa. Man prieks, ka man ir R. Tikai diemžēl vakar viņa neatbildēja.
-
0 commentsLeave a comment
- spēks
- 2/1/16 11:49 pm
- domām pašlaik ir ļoti liels spēks. vajag to izmantot
-
0 commentsLeave a comment
- par maz
- 2/1/16 04:10 am
- Diez gan bēdīgi. Tukšums laužas uz āru un grib iznīcināt to, kas tam traucē būt vienam. Bēdīgi man, ne tukšumam. Jo lai gan tas ir pārņēmis manu ķermeni un garu, es joprojām to neskaitu kā sevi. Es nevaru skaitīt. Man nav laika būt tukšai un es to nemaz negribu.
-
0 commentsLeave a comment
- nē
- 1/31/16 10:07 am
- Ir pienācis laiks pateikt NĒ. Iespēja, lai nokļūtu tuvāk vājības uzvarēšanai, tomēr pagaidām man nav ne jausmas, kā es to izdarīšu. V ir ļoti jauks un pirms es viņu pazinu man patiesi likās, ka labs nākotnes vīra kandidāts, bet tagad... Savādi ir tas, ka viņu iepazīstot, man nebija pārsteiguma vai vilšanās, par to kāds viņš. Apmēram tieši tā, kādu biju viņu iztēlojusies viņš arī bija. Varbūt tur arī ir tā problēma. Viņš nerada manī izbrīnu, lai gan darbības, ko veic ir izbrīna cienīgas. Es neesmu pārliecināta, kāda ir problēma, bet, jo ātrāk es pāteikšu nē, jo labāk. Mēs esam sarunājuši otrdien iet uz teātri. Man nevajadzētu to darīt.
-
0 commentsLeave a comment
- 1/28/16 08:50 pm
- Līdz cik Tev ir jātiek, lai Tu beigtu skaitīt?
-
0 commentsLeave a comment
- ceturtdiena
- 1/28/16 08:42 pm
- papildinājums vājību sarakstam:
10. bailes šļūkt ar dibenu pa trepju margu
11. izvairīšanās no ekskavatora
_________________________________________
Man ir jātiek prom no šejienes, no mājām un skolas. Man ir jātiek prom no neīstiem un īstiem draugiem. Man ir jātiek prom no sajūtas, ka nekas nav labi, ko izdaru. Man ir jātiek prom no vēlmes visur būt tam `vienam indivīdam, kas kaut ko aizsāk`.
_________________________________________
Lēnām šķiet, ka lietas sāk nokārtoties un man vairs nav jāskrien uz visām pusēm. Pēc CW, kas ir nākamnedēļ, būs vēl mierīgāk. Kādu mirkli to saglabāšu un tad atkal metīšos dzīvē iekšā.
-
0 commentsLeave a comment
- 1/24/16 11:46 am
- fake it till you make it
-
0 commentsLeave a comment
- es un es pati
- 1/23/16 09:29 am
- šodien laikam jāizkustas no mājām, jo laukā (vismaz pa logu skatoties) ir patiesi skaisti koki, bet tajā pašā laikā gribās tikai gulšņāt un izlasīt iesākto grāmatu. Vakar vakarā arī neaizgāju ne uz meditāciju, ne strādāšanas ballīti, ne draugu pasēdēšanu, jo man redz gribējās lasīt to grāmatu un beidzot izgulēties.Cik savādi un jauki ir pašlaik nevienu nemīlēt tik stipri, ka dēļ tā cilvēka pakārtotu savu dzīvi. Ļoti patīkama pārmaiņa. Beidzot savus lēmumus patiesi balstu uz savām sajūtām, nevis domām par to vai šī izvēle mani kādā mistiskā veidā pietuvinātu otram cilvēkam.
-
0 commentsLeave a comment
- rp
- 1/21/16 08:15 pm
- un es esmu mazliet attisītijusies pēdejas divās nedēļās sakarā ar RP vājību. Tā, protams, vēl pastāv un man šķiet, ka tā būs mūžīga, bet mēs sarunājāmies un es pat atļāvos nepiekrist tam, ko viņš saka un tad uz mazu, mazu brīdi man likās, ka vājība pagaisa, bet tad, kad beidzām runāt, ejot prom ar muguru pret viņu, es piefiksēju sevī platu smaidu. bļāviens
-
0 commentsLeave a comment
- skolas dzīve
- 1/21/16 07:47 pm
- Analīzē 86 % . Ir okey
Šodien uzzināju, ka citiem cilvēkiem, kuri ir paņemti uz CW vidējā ir 9.7 (ko viņi vispār dara ar savu dzīvi; fui), manējā pagājušajā semestrī bija zemākā kāda jebkad manā dzīvē bijusi, tas ir, 7.9 . Brālis mierina un saka, ka tagad viss ir atkarīgs no manas personība, ja jau esmu tikusi uz CW, kas it kā gan mierina, gan satrauc, jo, bļāviens, tad tagad, ja es netieku tad pie vainas ir mana personība, mana reālā esība, nevis kaut kādas stulbas atzīmes. Tas mazliet uztrauc un biedē.
Ļoti biedē.
-
0 commentsLeave a comment
- visa pasaule sadevās rokās
- 1/19/16 06:31 pm
- Jeb turpinot augstskolas stāstu - maldinošais priekšsats par to, ka neesmu uzaicināta uz candidate weekend, ir galā. Nācās tikai paprātot, par to 4 dienas un saņemt zvanu no skolotājas, kas daļēji par maniem dokumentiem ir atbildīga, lai man paziņotu, ka ir vērtīgi arī pārbaudīt sava `spama` kastīti e-pastā. Un patiesi, jā, tur tā bija - lolotā augstskolas uzmanība. Turpat pie spama atradu arī interesantu pasākumu reklāmas, tādēļ iesaku to reizēm pārbaudīt.
Tagad tikai galvenais nesacerēties par daudz, bet izbaudīt to, kas jau ir dots. Galu galā, iegūstu ceļojumu, par brīvu. Protams, nākamie 4 gadi tur arī būtu diez gan jauki, bet par to parakstīšu citā mirklī.
Šeit vēl gribēju uzsvērt to, cik man šonedēļ ir liels domu spēks gan saistībā ar nākotnes lietām, gan to, ka svētdienas naktī redzētais cilvēks sapnī man atsūtīja ziņu 3 minūtes pēc manas pamošanās, gan to, ka šodien man deva ziņu kāds cits cilvēks, par kuru īsti neloģisku iemeslu dēļ šodien daudz domāju. Jāsāk domāt labas domas par matemātiskās analīzes rītdienas eksāmenu un tad jau arī tur viss būs labi. Vajag vismaz 8.
-
0 commentsLeave a comment