elpojutrakumu
elpojutrakumu
- CW
- 2/14/16 10:18 am
- Ir svētdienas rīts. Ir pagājui nedēļas kopš esmu atpakaļ no Candidate Weekend Abu Dhabi. Tad nu šis būs stāsts par to, kā tur īsti ir.
Mēģināšu šo veidot hronoloģiskā secībā.
ceturtdiena:
Bija nemierīgi gulēts, jo nevēlējos taču nokavēt lidmašīnu. Pavisam veiksmīgi un ātri sataisījos un precīzi 7.00 jau biju pie Luīzes mājām Stabu ielām, lai tālāk dotos uz lidostu. Lai gan abas nebijām īsti labi pazīstamas, sarunas vedās viegli un nepiespiesti. Lidostas kontrolei ātri tikām cauri un tad tikai atlika gaidīt. Ik pa mirklim pārmijām sajūsmas pilnus skatienus un komentārus, ka patiesi dodamies uz Abu Dhabi. Ceļš līdz Baltrkievijai bija īss un mēs to pavadījām sarunās un skatienos cauri logam. Baltkrievijas lidostā mums bija jāpavada 3 stundas. Apsēdāmies pie loga un vērojām, kā paceļas un nolaižas lidmašias, ik pa mirklim ieskanējās izmisušas sievietes balss cauri lidostas mikrafoniem, kas paziņajo par lidmašīnu drīzu pacelšanos. Stāvot rindā uz mūsu lidmašīnu, ievērojām kādu puisi, kas izskatījās mūsu vecumā, un Luīzei šķita, ka tas varētu būt lietuvietis, ko viņa iepriekš bija paskatījos facebookā. Piegāju klāt un jautāju `hey! are you going to Abu Dhabi?` viņš smaidīdams apstiprināja manu jautājumu, un jau nopratu, ka arī uz nākamo jautājumu sagaidīšu asptirpinošu atbildi, kas tā arī notika. Arī viņš devās uz CW. Nākamajās dienās parunājāmies vēl mazliet, viņš bija viens no retajiem tur, kas šķita patieis atklāts. Ja man jāizveido TOP 5 ar tuvāk iepazītajiem cilvēkiem CW, viņš noteikti tajā būtu.
Lidmašīna bija EPISKA - mīskti spilventiņi, televizori katram pasažierim, pusdienas un skaisti, smaržīgi stuarti. Man mugurā bija hoodijs un man šķita, ka neesmu piemēroti apģērbusies. Lidojām 5.5 stundas, kuru laikā paspēju pārlasīt NYU pieteikumu, pagulēt, noskatīties RIO un ar Luīzi sākt ievingrināt angļu valodu. Man nepatika runāt angliski tad, viss šķita pārlieku samākslots. Par laimi tas ātri mainījās. Izkāpjot no lidmašīnas mūs sagaidīja puisis uzvalkā ar lapu, uz kuras bija rakstīts NYU CW . Tajā brīdī CW sākās. Lidostā bija vēl daudz citi cilvēki, kas mūs gaidīja. Visi uzreiz vēlējās iepazīties. Viņi bija pārlieku draudzīgi jau sākumā. Centos neatpalikt. Spēlējam ņindzas, kamēr gaidījām pārējos. Es uzdevu dažus no saviem `pirmās reizes jautājumiem`, lai sarunas nebūtu tik tukšas. Braucot uz NYU, apsēdos blakus kādai indietei, kas šķita ļoti jauka, un, lai gan saruna izklausījās vairāk kā intevrija, tāpat bija jauki. Nonākot campusā sajutu nākotnes dvesmu, viss šķita ļoti modernizēts un tāds, kā varētu izskatīties, kad cilvēce būs iztērējusi visus pasaules devumus. Dodoties uz mūsu māju, satiku brāli, kuram bija uzzīmētas ūsiņas uz sejas, mēs tikai saskatījāmies. Ejot prom no viņa, dzirdēju, ka viņš saka kādam `see - that is my sister`. Bija patīkami viņu dzirdēt.
Mājā, kurā mitinājāmies jau daudzi kandidāti bija ieradušies. Mēs saņēmām somas, ūdens pudeles, grāmatiņas un kartiņas ar saviem vārdiem un istabu atslēdziņas. Mans roomates vēl nebija ieradies. Zināju, ka jāsāk strādāt pie mācīšanās tur, tādēl devos lejā uz chill roomu, kurā bija ēdiens, zemie dīvāniņi un paklāji. Tur bija ne tikai kandidāti, bet arī studenti zilos krekliņos, kas tur it kā bija, lai atbildētu uz visiem mūsu jautājumiem, bet, cik man iepriekš bija stāstīts, viņi darbojās arī kā spiegi. Darīju savu labāko, lai paliktu viņiem atmiņā. Ar lietuvieti diez gan ilgi iztaujājām puisi no amerikas par dzīvi NYU Abu Dhabi. Ar viņu bija tīri jauka saruna. Arī viņš netēloja, vismaz man tā šķita. Kad man likās, ka esmu jau pietiekami runājusies, devos atpakaļ uz istabiņu, lai sagatavotos nākamajai dienai. Neilgi pirms došanās gulēt ieradās arī ieradās istabiņas beidrene, kas bija ap plkst. 1.00. vārdu es tā arī neiegaumēju, bet viā bija no indijas un, kā nākamajās dienās pierādījās ļoti jauka un atklāta meitene. Devos gulēt.
Piektdiena.
Cēlāmies ar modinānātāju 6.45. 7.20 bija jābūt lejā. Mēs tur bijām tieši laikā. Brīnījos, kā citi cilvēki atļāvā kavēt pat vairāk par 10 minūtēm. Mēs tikām sadalīti grupiņās, mana grupiņa saucās `Liwa` (tā ir pilsēta UAE). Katrai grupiņai bija 3 vadītāji - divi zilos krekliņos (peer ambasidors - pašreizējie studenti), viens lillā krekliņā, kas ir kaut kas mazliet augstāk stāvošs. Pie brokastu galda mums pievienojās arī kandidāti, kas nebija laikā. starp tiem bija arī puisis, ko visu atlikušo CW saucu par `australian guy`. Manā TOP 5 no iepazītajiem cilvēkiem viņam ir godpilnā 1. vieta. Ar ko viņš izcēlās? (1) viņš ir no Austrālijas un viņam ir skaists akcents, (2) viņš ir pavadījis 2 nedēļas outdoorā bez jebkadām tehnoloģijām, vai līdzi paņemtiem ēdienem, (3) viņš netēloja, (4) arī viņš turp ceļā uz UAE noskatījās RIO. Pēc brokastīm sekoja dažādas cilvēku runas gan par to kas ir NYU Abu Dhabi un kā tas radās, gan par to, lai mēs esam mēs paši (šis ļoti daudziem neizdevās; jāatzīst, ka arī es pati šo brīžiem neizpildīju). Vēlāk bija sample class, kas pati par sevi bija interesanta, bet vispār briesmīga un pēc viņas es galīgi nejutos labi. Gan par to kādas ir manas izredzes uz NYU, gan to, ka man nepatīk cilvēki, gan to, ka jutos nopirkta. Tas tādēļ, ka klasē nebija mirklis, kad cilvēki apklustu, viņi visu laiku mēģināja izteikties un tas mani tik ļoti nokaitināja. Pusdienās apsēdos blakus meitenēm,ar kurām vēl nebiju runājusi, tas vēl tikai pastirpināja manu aizkaitinātību, jo nemitīgi uz riņķi gāja vieni un tie paši jautājumi `what is your name? how do you spell it? where you from? how was your flight? what kind of sample class did you have? how was it? ..`, tas bija tik neizsakāmi kaitinoši. Sapratu, ka man ir jāseņamas, tādēļ devos uz tualeti nomierināties, kas arī izdevās, jo tur satiku kādu vecāku sievieti, kas piedalās CW kā viesis no kādas skolas, lai saprastu, kas NYU Abu Dhabi ir. Tas bija tīri jauki. Tad arī satiku Shabby, kas ir meitene no Ungārijas, ar kuru man arī izveidojās draudzīgas attiecības, noteikti ietilpst manā TOP 5. Vakarā devāmies uz `dinner under the stars`, kas bija tuksnesī. Tas vakars bija lielisks. Laiku pavadīju ar australian guy, Shabby un vēl vienu meiteni, kurai neatceros ne vaŗdu, ne izcelsmes valsti, sauksim viņu par Y. Mēs gan jājām ar kamieli, gan uz manas rokas sēdēja piekūns ( viņam gan uz galvas bija maza cepurīte, kas aizsedza viņa acis, kas šo procesu nepadarīja jauku), gan mēs uzkāpām tuksneša kalnā. Tas starp citu, bija diezgan grūti. Tur bija arī iespēja pa šo kalnu doties lejā ar smilšu dēli. Man pašai nebija īsti bail, bet ļoti gribējās atrast kādu, kas to gribētu darīt ar mani. Tā kā šķita, ka ar australian guy jau esmu pavadījusi kopā pārāk daudz laika, nolēmu piedāvāt Y, viņa negribīgi piekrita. Kopā nobraucām un viņa bija tik priecīga un pateicīga, ka esmu viņu pierunājusi. Vēlreiz gan negribēja braukt. Tad mistiskā veidā atradu astralian guy un pierunāju arī viņu nobraukt lejā pa kalnu. Viņam gan bija mazliet bail un viņš ar dēli kalā devās ļoti negribīgi, bet, kad nobrauca, gluži tāpat kā Y bija pateicīgs, ka esmu viņu pierunājusi. Viņš mani sauca par `latvian girl`. Vēlāk australian guy piedāvāja man dealu, ja mēs abi tiekam iekšā tad nobrauksim no kalna pašas augšas. Es, protams, piekritu. Man ir jātiek vismaz tādēļ, lai atkal viņu satiktu. Vakariņās apsēdos blakus diviem cilvēkiem ar lillā krekliņiem , kaut vai tikai tādēļ, ka nebija īsti nekur citur kur sēdēt. Tagad prātoju, ka varbūt pārāk bieži draudzējos tieši ar viņiem. Bet viņi vismaz netēloja. Kādu mirkli visi dejoja milzīgā burzmā, kas bija patiesi jautri. Man blakus bija gan Shabby, gan australian guy. Pēc tuksneša devāmies uz mošeju, kas ir viņu pielūgšanas vieta. Meitenēm mugurā bija jāvelk melnais virskrekls un lakats, kas aizsedz matus. tur iekšā viss bija liels un krāšņs. Bagāti, patiesi bagāti viņi ir. Pašā vakarā atkal pavadīju laiku chill roomā, lai gan neizsakāmi nāca miegs. Biju tur tikai tādēl, ka zināju to, ka tas man dod vairāk punktus, laikam...
Devos gulēt vienā laikā ar savu roommatu.
-
0 commentsLeave a comment