elpojutrakumu
elpojutrakumu
- beidzu rakstīt
- 5/7/16 10:32 pm
- es beidzu rakstīt, jo vairāk to negribēju
bet tagad es gribu.
un es gribu pabeigt stāstu par CW, jo jau tagad viss sāk piemirsties, bet nojauta saka, ka pirmo 2 dienu atskats nākamo 4 gadu mājās būtu vērtīga lieta
pirms 4 mēnešiem:
sestdiena
Rīts sākās ar brokastīm un sarunām ar pieklājīgo puisi no Polijas, kas mācās Anglijā (arī ietilpst TOP5, bet ļoti atšķirīgs puisis no visiem, kurus jebkad esmu satikusi). Australian guy nesēdēja pie mūsu galdiņa, kaut arī viņam vajadzēja, jo bijām vienā grupā. Toreiz piefiksēju sevi pie domas, ka gribētu, lai viņš sēž kopā ar mums. Un, ak dies, es sev tik ļoti pārmetu, ka ļauju sev tik viegli iemīļot kādu, jo biju taču atbraukusi iestāties univeristātē, nevis mīļoties ar kādu. Un, fui, bet atskatoties uz sevi, varu teikt, ka laikam jau biju ļoti izmisusi tajā dzīves laikā. Vēlāk devāmies, manuprāt, pilnīgi nevajadzīgā pilsētas apskatē, to tikai izbraucot ar autobusu un tiekot līdz lielajam teātrim. Tur visi uzņēma bildes ar pilsētu fonā, kas man pat nelikās skaista. Visa pārējo dienu apavadījā campusā. protams, izņemot vakaru, bet par to pēc tam. Mums bija tūre pa universitātes telpām un iespējām, ko tur un kā var darīt. Jāatzīst, ka tāgan bija patiesi lieliska, jo tur ir ne tikai ultra-mega fiziķu un ķīmiķu labaratorija, bet arī profesionālā ierakstu studija, teātra studija, galdniecības un šūšanas materiāli... viss, viss, ko vien var gribēt no sapņu augstskolas. Lai gan doma par to, ka tieku nopirkta nepagaisa, likās pat labi pārdot sevi tai vietai. Pēc tam bija kārtējais laiks, kurā varēja aprunāties ar pašiem studentiem, ejot klāt stendiem, kuros viņi prezentāja ārpus stundu aktivitātes. Tajā laikā visvairāk centos runāties ar tiem cilvēkiem, kuri šķita par kaut ko atbildīgi, lai atstāstu pietiekami ieinterisētas meitenes tēlu. Šķiet tas izdevās. Pēc tam sekoja absolventu runas un dažādi stāsti par to, kā īsti ir tad, kad NYU ir tavas mājas. Dienas otrajā pusē mums bija jāraksta eseja un jādodas uz divām intervijām. Kopā tam bija atvēlētas3 stundas. Eseja bija jāraksta par attēlu, kuru izvēlējāmies no sienas un priešmetu, ko paņēmām no mājām un kā tie sasaistās ar NYU. Es savējo rakstīju pie galvenajām palmām, kur arī beidzot satiku brāli, kas gāja uz istabiņu no basketbola treniņa. Bija jauki viņu redzēt un atkal runāt latviski.
-
0 commentsLeave a comment