izelpa

01:51 am

Kamēr vēl nav uzradies kaut kas, kas izjauktu manu labo noskaņojumu, jāsteidz uzrakstīt, cik mierīgi es jūtos pēc šīm.. divām? dienām.
Totāls alus maratons, tik ilgi dzērusi alu es vēl nebiju (un tik skaisti viss - alus ir, gan maksas, gan bezmaksas, paģiru nav, alus ir vēss un garšīgs.. varētu turpināt vēl ilgi). Alus vakar no agra vakara līdz agrai naktij, alus šorīt brokastīs, alus šodien pusdienās, pa vidu pāris glāzes šampanieša launagā, šovakar vakariņās - alus. Un tad vēl nakts sēņu burgers (ļoti, ļoti garšīgs, bet grūti ēdams, jo pilns ar mazām lietiņām, kuras visas kaut kur grib sprukt) ar aukstu, garšīgu alu. Bija garšīgi, kopumā ņemot. Tikko tapa tēja vieglumiņam.
Bija ļoti patīkami aizmukt no šīs neproduktīvās paššaustīšanas apvāršņiem uz vietu, kur palika aizāķētas sirdis, agro padsmitnieku cienīgi simpātiju izrādīšanas veidi un skaistas, veldzējošas skaņas, kuras pēc ilgiem laikiem nu pavisam ļoti pacēla garu.
Un tad vēl piedzīvot pāri, kurš ir tik neticami un netverami organiski kopā, ka vienkārši prieks.
Vārdu sakot, es esmu - bail teikt šo vārdu, jo nezinu, vai tā tiešām ir - atpūtusies, pagulējusi svešā dzīvoklī, padzīvojusies ar kaķiem, vēl daudz, daudz visa kā. Tagad atpakaļ šeit. Biju jau aizmirsusi, ka eksistē plašāka pasaule.
Ai. Jauku jums miegu šovakar/-nakt, es jūtu, ka man nav īsti izdevies izteikt to domu, ko gribējās, bet..
Nu, varbūt jāsaka tā - pēc šīm dienām es jūtos ļoti vienkārši un patīkami. Tas arī viss, vienkārši tāda balta lapa, kura lidinās gaisā dzestrā vasaras vakarā pēclietus vējā. Pasmaidiet, mīļie. Ir dzīve arī ārpus šiem mūriem.

• elpot

01:25 pm

Piedzīvojot kaut ko skaistu un vārdos nepateiktu, raisās domas par to, ka, ja jau man tā ir, tad cik gan daudz uz visas pasaules notiek tādu lietu. Ar citiem. Un netiek pateikts, karājas kaut kur gaisā, tas netveramais un nepasakāmais, nepateiktais mirklis. Un padara visu īpašu. (bet cik gan īpašs kaut kas var būt, ja īpašs ir it viss?)

• elpot

02:53 pm

Just cilvēkbērna sirdi nodrebam. Viņš tur sēž jau sešdesmit septiņas minūtes, ir pārgaidījies, nogaidījies, nonervozējies. Apsēdies, lai varētu uzmest aci bāram, pats paliekot nepamanīts. Kas tikko ienāca? Smaida, smejas, spēlē kārtis, bet ar acs kaktiņu vēro, prātā sēž kaut kur pāri visam apkārtnotiekošajam un pāri visam - gaida. Domā - kur kavējas? Aizbraukt pakaļ? Piezvanīt vēlreiz? Iziet uzpīpēt?
Un tad ienāk, sirds nokrīt līdz pat Ķīnai, bet lēcienā atpakaļ krūškurvja virzienā ar inerces spēku tiek uzrauta līdz pat mākoņiem. Un tad ļoti, ļoti lēnām inerce samazinās, sirds vietā būs tikai ap vieniem diviem naktī, kad viss jau būs garām, kad būs cigarete, mājupceļš, nenotikušais stāsts un cerība par tuvāko nedēļu.
Bet par to sirds krišanu. To taču var dzirdēt, tā atbalsojas visapkārt, nodreb gadsimtus vecie mūri pilsētā. Bet acis - nodurtas, kautrīgas, it kā neko nebūtu manījušas.
Vēlāk - dīdīšanās, sūtīšana pakaļ, vietas maiņa starp melodiju aijām, skatienu vektori zīmējas pustumsā, kurā tomēr viz pāris zilganbaltu/balti zilu prožektoru sīku zvaigznīšu rakstā.

Un foršākais jau tas, ka mēs nezinām, vai tā tiešām bija. Varbūt sirds nenokrita, varbūt nebija nervozo skatienu un ilgpilnā mājupceļa, varbūt mani vārdi šeit dejo bez objektīva iemesla, bez pulsa paātrināšanās. Nekad neko nevar zināt - kā ar bitēm. Un tas ir tik skaisti. Ir skaisti nezināt, ja jautājuma zīme ir uz pieres kaut kam sirsnīgam. Ir mokoši nezināt, ja jautājuma zīme ir uz pieres kaut kam biedējošam un draudīgam.

(šovakar gribas - )

• elpot

07:13 pm

es zinu, uz kurieni un ko man šonakt gribēsies iet ēst

Šovakar drīkst mani kaut kur aizvest, ja nu ir piedāvājumi. Kaujas gatavība. (tas skan uzbrūkošāk nekā ir patiesībā, patiesībā es vakar redzēju pūkainākos kaķēnus pasaulē, un šobrīd jūtos kā viņi)

• elpot

10:23 pm

Nē, paklau. Visi vai nu mācās, guļ vai arī ir ar izslēgtiem telefoniem :/. Kino neko nerāda, meža ogu pīrāga vietā dabūju gandrīz ābolu, uz kāroto ēdienvietu tā arī neaizgāju. Tiešām šitā? Man likās, ka 2x4 būs veiksmīga kombinācija. Gh.

• elpot