Princese Zeltīte
Jaunākais
- Jaunākais
- Arhivētais
- Draugi
- Par sevi
- Mājaslapa
You are viewing 20 entries, 220 into the past
4. Novembris 2015
3. Novembris 2015
2. Novembris 2015
:
iemetu vecmammai zārkā līdzi puķu sēklas un uzreiz palika vieglāk.
26. Oktobris 2015
: virpuļi virpuļi virpuļi
Mūzika: https://youtu.be/BsvMca0xG0c
23. Oktobris 2015
:
Noskatījos treileri filmai Romeo un Džuljeta, kur apspēlēta krieva un latviešu meitenes mīlestība un piefiksēju, ka katrai otrajai latviešu meitenei augot tika pieteikts "tu tikai nepreci krievu!" Vismaz manā paziņu lokā tā bija. Es arī nekad mājās nevarētu ievest krievu. Kā jums?
7. Oktobris 2015
: Indija Sindija
Indijā noteikti nebija slikti. Vēlreiz nebrauktu (bet nu jāņem vērā,ka vēlreiz man gribas braukt tikai uz Koknesi, Jūrkalni un Jaunzēlandi). Pirmo nedēļu nodzīvojos pa Šrinagaru un Kargilu, tur bija absolūta musulmaņu pasaule, nekāda tur klasiskā, filmās redzētā Indija. Katrs ielas stūris pilns ar kareivjiem, kuri nekautrējoties mērķē arī tieši virsū. Pārāk omulīgi nav. Otro nedēļu jau braucu tuvāk Ķīnai, lielākoties noganījos tur gar Lehu. Tur atkal tāda mazā Tibeta, arī no Indijas nekādas smakas. Visur kalni ļoti uhh un ahh. Bija lieliski kdienas pārbraucieni (lai nebūtu tik izteikta kalnu slimība). Vakarā parasti sāpēja spranda no tā, ka visu dienu bolījos uz augsto un ļoti skaisto kalnu virsotnēm. Citādāk - visur viss bija ārkārtīgi negaršīgs. Kāds ēdiens varbūt ar ķiplokiem vēl tāds tīri ēdams, bet citādāk - atbraucot mājās uzreiz uzcepu kartupeļus ar sāli un bija ļoti skaisti. Pēdējās 3 dienas nodzīvojos Deli. Nezinu, vai tā bija "īstā Indija" (nu, tā par ko dzied Dons,ja), bet tā bija briesmīga. Ļaužu drūzma - neizturama, visi grib bildēties ar baltajām kundzēm, nemaz nerunājot par diedelēšanu un krāpšanos. Kopumā - gāja vienreizēji, bet arī vienreizīgi.
Tak jau uz bildēm arī kādā brīdī saņemšos, šoreiz bez lielā bildējamā ķieģeļa biju paķērusi līdzi arī gopro, skaisti sanāca safilmēt visādus tuktuka pārbraucienus un citus piedzīvojumus.
Indijā noteikti nebija slikti. Vēlreiz nebrauktu (bet nu jāņem vērā,ka vēlreiz man gribas braukt tikai uz Koknesi, Jūrkalni un Jaunzēlandi). Pirmo nedēļu nodzīvojos pa Šrinagaru un Kargilu, tur bija absolūta musulmaņu pasaule, nekāda tur klasiskā, filmās redzētā Indija. Katrs ielas stūris pilns ar kareivjiem, kuri nekautrējoties mērķē arī tieši virsū. Pārāk omulīgi nav. Otro nedēļu jau braucu tuvāk Ķīnai, lielākoties noganījos tur gar Lehu. Tur atkal tāda mazā Tibeta, arī no Indijas nekādas smakas. Visur kalni ļoti uhh un ahh. Bija lieliski kdienas pārbraucieni (lai nebūtu tik izteikta kalnu slimība). Vakarā parasti sāpēja spranda no tā, ka visu dienu bolījos uz augsto un ļoti skaisto kalnu virsotnēm. Citādāk - visur viss bija ārkārtīgi negaršīgs. Kāds ēdiens varbūt ar ķiplokiem vēl tāds tīri ēdams, bet citādāk - atbraucot mājās uzreiz uzcepu kartupeļus ar sāli un bija ļoti skaisti. Pēdējās 3 dienas nodzīvojos Deli. Nezinu, vai tā bija "īstā Indija" (nu, tā par ko dzied Dons,ja), bet tā bija briesmīga. Ļaužu drūzma - neizturama, visi grib bildēties ar baltajām kundzēm, nemaz nerunājot par diedelēšanu un krāpšanos. Kopumā - gāja vienreizēji, bet arī vienreizīgi.
Tak jau uz bildēm arī kādā brīdī saņemšos, šoreiz bez lielā bildējamā ķieģeļa biju paķērusi līdzi arī gopro, skaisti sanāca safilmēt visādus tuktuka pārbraucienus un citus piedzīvojumus.
Mūzika: https://youtu.be/9ubgnQwsf9o
1. Oktobris 2015
:
Ko visvairāk gribas pēc Indijas? Ceptus kartupeļus un tīras rokas.
15. Septembris 2015
:
Labi. Aiziet jūriņā uz to Indiju. Tak jau sen Himalajus gribēju skatīt vaigos.
8. Septembris 2015
:
Sometimes it rains so hard
And I feel the hurt
In my heart
Feels like the end of the world
Sometimes it rains so hard
And I feel the hurt
In my heart
Feels like the end of the world
Mūzika: https://youtu.be/P94y1ddgjBo
23. Augusts 2015
:
Bija trīsdiennieks - kāzu bildēšanas maratons Vidzemē, kuram pa vidu vēl paspēju ieskriet Cēsīs, antropologu vasaras skolā.
Gulēju uz 4 matračiem, bet zirni apakšā jutu vienalga.
Gulēju uz 4 matračiem, bet zirni apakšā jutu vienalga.
Mūzika: https://youtu.be/QthBGz9Km4A
17. Augusts 2015
16. Augusts 2015
:
Sēžu saulē uz Valmiera-Rīga šosejas, ar vienu aci skatos uz mazdiņu, kura pieteikusi streiku un nav pabraucama tālāk, ar otru skatos uz nupat iegūto adžiku. Tāda tā dzīve ir.
13. Augusts 2015
:
diezgan neizturami,ja ārā ir 38 grādi un pašai iekšā arī 38.
citādāk - dzīve salda jo salda.
citādāk - dzīve salda jo salda.
Mūzika: https://youtu.be/Gl6gaF_6Wcs?list=PL3482F020E2E6EA74
12. Augusts 2015
:
esmu visskaistākajā viesu namā Latgalē.
https://airbnb.com/rooms/6369297?s=A
Pa pāris dienām nobraucu robežu sākot no Krāslavas, līdz pat Zilupei. Mazie ciemati pavisam glauni, ļauži sirsnīgi, mīļi, kas svarīgi, arī ilustratīvi ļoti krāšņi. Šodien, kad uz brīdi biju pamesta viena ciemā Kazaki, bez dokumentiem un atļaujas uzturēties pierobežas zonā, mani, protams, noķēra robežsargi. Par laimi pēc pāris minūtēm piebrauca arī dokumenti, līdz tam pārāk draudzīga tā mūsu saruna vis nebija. Te gan Latišonku ciemā mums tā arī pastāstīja, ka pamestajā mājā kādu laiku esot ķīnieši dzīvojuši, nu, neviens nezinājis. Šodien arī esot helikopteris lidojis un kādus robežpārkāpējus meklējis. Vēl kas jāpieraksta - Zilupē tur tajā robežpunktā izcila gaļiņa "mājas gaumē". Tagad sēžu te pie ezera, beidzot veldzējošā temperatūra, un nesaprotu, vai maz dzīve var būt vēl labāka.
https://airbnb.com/rooms/6369297?s=A
Pa pāris dienām nobraucu robežu sākot no Krāslavas, līdz pat Zilupei. Mazie ciemati pavisam glauni, ļauži sirsnīgi, mīļi, kas svarīgi, arī ilustratīvi ļoti krāšņi. Šodien, kad uz brīdi biju pamesta viena ciemā Kazaki, bez dokumentiem un atļaujas uzturēties pierobežas zonā, mani, protams, noķēra robežsargi. Par laimi pēc pāris minūtēm piebrauca arī dokumenti, līdz tam pārāk draudzīga tā mūsu saruna vis nebija. Te gan Latišonku ciemā mums tā arī pastāstīja, ka pamestajā mājā kādu laiku esot ķīnieši dzīvojuši, nu, neviens nezinājis. Šodien arī esot helikopteris lidojis un kādus robežpārkāpējus meklējis. Vēl kas jāpieraksta - Zilupē tur tajā robežpunktā izcila gaļiņa "mājas gaumē". Tagad sēžu te pie ezera, beidzot veldzējošā temperatūra, un nesaprotu, vai maz dzīve var būt vēl labāka.
7. Augusts 2015
:
Kamēr Sanfrancisko vēl tālēs zilajās, braukšu uz Preiļiem, Jasmuižu. Tur taču vislatvijas podnieku cepļa kurināšana!
it kā karstuma būtu par maz.
it kā karstuma būtu par maz.
2. Augusts 2015
:
Vakarnakt pēc kāzu bildēšanas braucu Kolka-Rīga un saskaitīju 9 dzīvas lapsas un 2 beigtas, vienu ļoti žiglu zaķi, un tad arī pirmo reizi - buciņu, apmēram metra attālumā no mašīnas. Vienvārdsakot, braucu uz 70 un drebošu ļipu. Labi, ka bija pilnmēness un tā redzamība diezgan laba (nu, atskaitot tos biežos miglas blāķus).
28. Jūlijs 2015
:
Labi, es marš ka atpakaļ uz Latgali, šovakar pat skatīšos kā rok mālu, rīt un parīt cepļa kurināšana. Un tad divas kāzas pēc kārtas.
27. Jūlijs 2015
:
skatos augustu kalendārā. tieši trīs brīvas dienas.
Mūzika: https://youtu.be/ZZCJIwGkkz8
26. Jūlijs 2015
:
Braukāt pie tiem podniekiem tomēr bīstami. Viņi visi tādi degošām acīm, laimīgi, tādi kā mazliet apreibuši. Un tad skaidrs,ka man to pašu uzreiz gribas. Visas ciemošanās pavadītas tādā kā vieglā skaudībā par to, cik brīvi var dzīvot, ja vien tā pa īstam grib. Un tad vēl Latgale pati par sevi, protams. Sirsnības pārpilnība.
Mūzika: https://youtu.be/dn1lo7y843E
17. Jūlijs 2015
:
Kamēr jūs uz Salacgrīvu, tikmēr es braukšu bildēt smukos Latgales podniekus.
Mūzika: https://youtu.be/z9u3xCTALKI