Tante Broņa ir mūsu ģimenes tanks, mana vecmammas māsa, jau 80 gadus veca, bet nepateiksi ne pēc skata, ne pēc izturēšanās. Šodien viņa stāstīja, ka visi viņu skolā saukuši par Siļķīti, jo viņai visu laiku bija līdzi siļķes, nekā cita vecvecmammai nebija ko dot līdzi paēst. Broņa ļoti to pārdzīvoja un bieži raudāja. Tad vēlāk viņa bija izdomājusi iet par mūķeni, bet pēdējā brīdī, stāvot rindā uz uzņemšanu, viņa redzēja, kā viena mūķene ar kāju aizsper bērnus, tāpēc ar steigu no turienes pazuda, saprata, ka klosteris nav vieta, kur mājo dievs un aizgāja strādāt par medmāsu, īpaši viņai esot patikuši veci ļaudis. Tur jau arī vairāki stāsti.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}