Pirmais septembris vienmēr ir baigi īpašais, nu, kaut vai ar tām visu brāļu un māsu kopīgajām bildēm, kas tika veiktas tieši šajā datumā. Visiem rokās puķes, visi vēl pusaizmiguši un saposti, mamma parasti liek visiem sastāties un tajā brīdī noteikti negrūstīt savu tuvo radinieku.
Neatceros datumu, bet tas bija 4.klasē, kad es biju sajaukusi kaut kādas svētku dienas un ieradusies skolā pavisam sapucēta, ar ziediem rokās, visi tā brīnījās un prasīja, vai man ir dzimšanas diena un es šausmīgi nokaunējos un skrēju mājās raudādama. Vēl šobaltdien atceros. Un todien vectētiņš mani nobildēja, jo viņš jau redzēja, cik es sapucējusies un noraudājusies, man bija melnā samta kleitiņa, baltās zeķbikses un vecmammas savāktais puķu pušķis, pielikšu to bildi pie ledusskapja. Bildē es smaidīju gan, tur tāds rudens, peļķes grants ceļā, un smuki tumši zaļi koki.
Comments
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es atceros,ka tās puiku ūsas mani arī biedēja :D :D :D