Princese Zeltīte

lee @ 10:00: Mmm..es arī ierakstīju vecmāmiņu diktafonā..Un tagad, kad viņas vairs nav, pilnīgi noteikti zinu, ka todien tā vajadzēja darīt..Arī mammu esmu ierakstījusi..Un patiesībā abas šīs liecības tagad glabājas kkādā muzejā (vai nu kara vai okupācijas), un pateicoties tām, mamma saņēm kompensāciju no Vācijas valdības..Tā kā reizēm pat nedomājot, bet tikai darot aiz ieinteresētības, var sasniegt daudz, daudz vairāk nekā vispār esi domājis..Un tas morālais gandarījums vnk nav izmmērāms...
Un tā ir lieta, ko patiesībā iesaku izdarīt ikvienam savas pagātnes un savu mīļo cienošam jaunietim...