:
mazeltov jautāja par dāvanām un es tik tiešām varu teikt, ka vislaimīgākā biju par zilu kasešu pleijeri deviņdesmit septītā gada ziemīšos. Mums tur parasti ir loterija, bet atceros - pēc loterijas, kurā biju dabūjusi kaut kādas vecmammas zeķes, kuras, portams, tad netika novērtētas, mamma pasauca otrā istabā un uzdāvināja pleijeri. Es biju patiešām pārsteigta, jo nebiju ļoti lūgusies, droši vien tikai pieminējusi, ka tādu gribētu, jo kādai draudzenei bija. Un jūs jau paši ziniet, kādi bija tie deviņdesmitie lielākajai daļai no mums - nekā jau nebija. Un tas pleijeris - tas tad man bija visss. Tāda liela, naiva laime laikam arī vairs nav bijusi dzīvē. Vēlākos gados sākās reciprocitāte.
Mūzika: http://youtu.be/TzQ0ym37NVg