:
Atklāju savu mīļāko ēdienu. Paņemu rupjmaizi, uzlieku sviestiņu vai skābo krējumiņu, tad noberu ar daudz lociņiem un pa virsu Latvijas siers.
Kaut kāda pasaka!
Kaut kāda pasaka!
:
Gribu vainot cilvēkus pašus, ka viņi ir tādi muļķi. Neko nav skolā klausījušies, pēc tam nav papildus mācījušies, nezina, kas ir nauda, kā tā strādā, ko ar to darīt. Bet kad ir kāds mītiņš, tad nevar vien nodīdīties, kā izskriet pabļaut, ka visi valstī zog. IDIOTI.
:
Un vēl nevajag aizmirst vaidēt, kad būsim veci un mums nebūs pensijas. (jo ziņas taču labāk nelasīt, neinteresēties par akcijām un fondiem laicīgi)